Mums te ir milzīgs darbaroku trūkums, varat palikt, smej Lozdu sādžas teju vienīgā iemītniece Vanda Davidanova, uzņemot viesos “Ziemeļlatvijas” abonentus ceļojumā pa Latgali. Agrāk Vārkavas novada Lozdu sādžā bijušas septiņas mājas. Tagad palikušas divas – “Jaunlozdas”, kur viesojamies, un “tur tālāk, krūmos, otra, kur viena tante dzīvo”, piebilst Vanda. Daudzi no vecākās paaudzes jau kapiņos, bet gados jaunākie aizbraukuši kur nu kurš citās vietās laimi meklēt. Lai celtu saulītē dzimto pusi, V. Davidanova izlolojusi projektu un biedrība “Siera klubs” šogad “Jaunlozdās” atvērusi sabiedrisko centru, kur pulcēties Vārkavas novada ļaudīm. Aktīvākie apmeklētāji pagaidām ir vietējie seniori. Braucot dziļi Latgalē pa lauku ceļiem, malās redzami daudzi skābbarības ruloni – apliecinājums tam, ka tuvumā ir govju ganāmpulki, bet iekoptie zālāji mijas ar krūmiem aizaugušu zemi. Piena lopkopība šajā pusē lauku ļaudīm esot vienīgais ienākumu avots. Piena ņēmējs ir netālajos Preiļos – akciju sabiedrība “Preiļu siers”, lielākais siera ražotājs un eksportētājs Latvijā. Ne velti pēc ekskursijas mūsu lasītāji atzīst, ka guvuši daudz vielas pārdomām. No vienas puses, stāsti par depresīvo Latgali sasaucas ar izmirstošajām sādžām. No otras puses, Līvānos tiek būvētas jaunas ielas un asfaltētas ietves, ir sakārtoti un glīti iežogoti gandrīz visu daudzdzīvokļu namu pagalmi. Preiļos pie muižas parka dīķa ar vērienu top labiekārtota atpūtas un sporta vieta, bet dīķī jau ūdeni šļāc viena no Latvijā augstākajām strūklakām. Latgalē un citviet Latvijā ikviena novada balsts ir uzņēmīgi, idejām bagāti cilvēki, vietējie patrioti. Kamēr tādi būs, Latvija savas saknes nezaudēs.
