Pērn no valsts budžeta pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas valdība sakrālā tūrisma attīstībai atvēlēja 1,5 miljonu latu.
Pērn no valsts budžeta pēc Latvijas Pirmās partijas (LPP) iniciatīvas valdība sakrālā tūrisma attīstībai atvēlēja 1,5 miljonu latu. Par šo naudu daudzās baznīcās uzsākti rekonstrukcijas darbi, bet dažos masu medijos parādījās komentāri, ka līdzekļi iztērēti, bet tūristu baznīcās nav.
Komentētāji pārmet, ka par piešķirtajiem līdzekļiem baznīcas tikpat kā nemaz nav iegādājušās tūrismu veicinošas preces. Kritika par it kā neīstenotajiem mērķiem beidzas ar secinājumu — LPP naudu sarūpēja, lai pirms vēlēšanām gūtu draudžu atbalstu. Arī ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, kura pārstāvētās partijas “Jaunais laiks” biedri pirms vēlēšanām devās baznīcā izlūgties Dieva svētību, atzīst, ka tūrisma aizsegs līdzekļu iedalīšanai baznīcām izskatoties pēc kādas partijas rēķinu kārtošanas.
Tādus spriedumus var izteikt tikai pragmatiski cilvēki, kuriem baznīca nav svētnīca, bet veikals.
Baznīcas neceļ tūristu vajadzībām, bet cilvēku pievēršanai ticībai Dievam un Viņa žēlastībai. Uz ticības bāzes veidoto garīgumu un morāli pasaulē vēl nav izkonkurējusi ne filozofija, ne ētika, kuras ir cilvēku radītas mācības. Ļoti labi, ka 15 brīvvalsts gados baznīcas ieguvušas vismaz šos 1,5 miljonus. Bībelē Dievs norāda, lai pielūdz Viņu svētā glītumā. Pirms dažiem gadiem kāds paziņa, kurš bija atbraucis no Krievijas, man pastāstīja interesantu novērojumu. Tajās sādžās un mazpilsētās, kurās cilvēki vispirms parūpējušies par izskatīga dievnama uzcelšanu un pastāvīgi apmeklē dievkalpojumus, dzīve rit uz augšu, bet tur, kur baznīcu nav, viss ir nolaists, cilvēki nodzērušies. Paziņam tāda sakritība bija atklājums, bet arī par to ir rakstīts Bībelē, uzsverot, ka pilsēta jāsāk celt ar dievnamu. Simboliski tas nozīmē — dzīve jāsāk veidot ar garīguma un kultūras attīstību, nevis ar centieniem gūt iespējami ātrāku peļņu.
Turklāt nav skaidrs, kā valsts varas ierēdņi iedomājušies naudas kasēšanu no tūristiem dievnamos. Līdz šim vismaz luterāņu dievnamos neviens no ēkas apkalpotājiem viesiem nav uzmācies ar naudas prasīšanu, un tas arī būtu amorāli, jo baznīcā līdzekļu pamatbāzi veido ziedojumi. Kā zināms, naudas mijējus un tirgoņus Kristus no svētnīcas izdzina ar pātagu.
Ir jāpriecājas, ka beidzot Latvijā baznīcas top atjaunotas, nevis jāpārmet, ka tās neprot iekasēt naudu no ienācējiem.
