Aiz kalniem Latvijā vairs nav pašvaldību vēlēšanas. Kopš sestdienas, 4. februāra, jau sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai, 3. jūnijam, un šajā periodā ar likumu ir aizliegta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notiks no 14. līdz 24. aprīlim. Laika vairs nav daudz. Mūsu pusē jau dzirdams, ka tiek veidoti kandidātu saraksti un uzrunāti cilvēki, kuri būtu ar mieru tajos startēt.
Tiem novadu domju deputātiem, kuri izlēmuši atkal kandidēt, viņu darba novērtējums būs iepriekšējā sasaukumā paveiktie darbi. Jauniņajiem savukārt būs grūtāk. Viņi sevi vēlētājiem var pieteikt vai nu ar solījumiem, vai pašvaldības darba izvērtējumu. Taču šī ir slidena taciņa, no kuras var iekrist grāvī, ja sāk solīt nereālas lietas vai pārspīlēti meklē utis konkurentu kažokos.
Jebkurā gadījumā pašvaldību priekšvēlēšanu laiks ir gana nozīmīgs ikvienai vietējai sabiedrībai, jo vēlētājiem tā ir iespēja izsvērt kandidātus un izlemt, kuriem no viņiem uzticēt savu novadu nākamajos četros gados. Daudz melnā darba novada attīstībā gan izdara pašvaldības izpildvara, taču balsojums par lēmumiem ir tikai un vienīgi deputātu ziņā.
Šogad ievēlētajām novadu domēm nākamie četri gadi var izrādīties arī ļoti atbildīgs periods pret saviem vēlētājiem, jo var nākties varas gaiteņos skaidrot un pamatot, kādam novadam būt turpmāk. Marta nogalē valdībai apspriešanai tiks nodots pašvaldību 29 sadarbības teritoriju projekts, kas var izrādīties aizsākums jaunām reformām. Projekta kartē Smiltenes novada sadarbības partneris ir Apes novads, Strenču novads ir pie Valmieras, bet Valkas novads palicis viens pats.
