Sākoties jaunam gadam, cilvēki cer uz tādām pārmaiņām, kas dzīvi darītu vieglāku, drošāku un piepildītāku. Pārmaiņas būs arī šogad, tikai ne visiem pozitīvā nozīmē. Tie, kas cerējuši uz debesu mannu, noteikti būs vīlušies, jo dzīve pasaulē kļūst aizvien nedrošāka un grūti prognozējama. Galvenā atziņa, ko vajadzētu paturēt prātā, ir tā, ka pasaulē nekas nav mūžīgs. To der ielāgot arī tiem latviešiem, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, puslīdz iekārtojušies svešumā un sakās “uz sūda Latviju” vairs nekad atpakaļ nebraukt. Eiropeiskais dzīvesveids ar izkoptām demokrātijas tradīcijām, ar toleranci pret ļaužu dīvainībām, ar aplamu pārliecību, ka visa pasaule domā tāpat – tā ir ideāla augsne, lai šādu naivumu savos tumšos nolūkos izmantotu arī tie, kam citi mērķi. Agri vai vēlu var pienākt brīdis, kad līdzšinējā pārticības un demokrātijas zemē arī letiņiem sāk svilpot islāmistu lodes gar ausīm, bet līdzšinējā labklājība sāk brukt un jukt.Tik daudz par radikālo grupējumu draudiem, ko nule jau pieredz Francija. Bet katra darbība izraisa arī pretdarbību, un, kamēr vieni sludinās cilvēktiesības, atradīsies citi, kuri priekšroku dos nācijas tiesībām.Citi draudi pasaulei saistāmi ar klimata izmaiņām. Šie procesi notiek aizvien straujāk. Ir jābūt absolūtam muļķim, lai priecātos par mūžīgā sasaluma atkušanu tundrā, jo atkūst arī sasalusī metāna gāze, kas veicina siltumnīcas efektu. Sibīrijā jau konstatēti vismaz pieci gadījumi, kad zemes dzīlēs atkusušais metāns izlaužas virspusē ar milzu sprādzienu, atstājot grandiozus krāterus. Līdzīgi procesi satrauc sabiedrību arī Aļaskā un Kanādas ziemeļos, kur izplūstošo metānu mēģina dedzināt.Cita rakstura draudi saistās ar milzu aizsprostiem uz upēm un atomelektrostacijām. Arī teroristi var radīt jaunu Černobiļu. Starp citu, viens no iemesliem, kāpēc Krievija nerīko liela mēroga iebrukumu Ukrainā, ir četras atomelektrostacijas, kuras militāras operācijas laikā viegli var uziet gaisā.Runājot par Krieviju un tās agresīvo politiku, varam prognozēt nopietnas izmaiņas krievu sabiedrībā. Jau tagad jūtams, ka ar Putina politiku nemierā karavīru grupas, kam piespiedu kārtā liek karot Donbasā, jo ikvienam zaldātiņam ātri kļūst skaidrs, ka tā sauktie separātisti ir nekas cits kā parasti kriminālnoziedznieki. Arī Kremlim kļūst aizvien grūtāk uzturēt divus miljonus Krimas iedzīvotāju un nepilnus septiņus miljonus Doņeckas un Luganskas civiliedzīvotāju. Situācija tāda, ka nupat Rietumu sankcijām tiešā ietekme mazinās, jo Krievijas ekonomiku daudz lielākā mērā grauj naftas cenas, kas novedis pie rubļa devalvācijas. No sankciju bloka vissāpīgākais Putinam ir tas, ka Rietumu bankas vairs neizsniedz kredītus uzkrāto parādu pārfinansēšanai. Pagaidām valsts zelta un valūtas rezerves gan saglabājas nepilnu 200 miljardu dolāru apjomā (bija 500 miljardu), bet lielo uzņēmumu parādsaistības ārzemju bankām sasniedz 600 miljardu. Un nupat jāsāk maksāt starptautiskās tiesas piespriestie 50 miljardi par Hodorkovskim atsavināto naftas kompāniju “Jukos”.Ekonomikas pamatlikums ir tāds, ka jebkura krīze ir piemērots brīdis, lai veiktu būtiskas reformas. Bet vai Putins un viņa oligarhu “politbirojs” to spēj?Pavisam grūti prognozēt turpmāko naftas cenu līmeni, jo viss var mainīties dažu nedēļu laikā. Atslēgas pašlaik atrodas OPEC rokās, kur noteicošā loma Sauda Arābijai. Varam jau brīnīties, kāpēc arābiem ir izdevīgi noturēt naftas cenu nesamērīgi zemā līmenī. Lieta tā, ka Arābijas tuksnešos nafta ļoti tuvu zemes virskārtai, un tās ieguve ļoti lēta. Tāpēc OPEC ar lētu naftu zaudējumus necieš, bet nopietni grauj konkurentu uzņēmumus. Un konkurenti ir gan Krievija, gan Venecuēla un Irāna, gan ASV ar savu slānekļa naftu un gāzi. Kamēr konkurenti viens pēc otra savelk jostas, Saūda Arābija pasaules tirgū ieņem viņu vietu.Pavisam negaidītu pavērsienu piedāvā jaunākie zinātnes veikumi. Drīz naftas un gāzes loma ekonomikā var mazināties, jo īpaši veiksmīgi tiek domāts par alternatīvām. Tālākā nākotnē fantastiskas iespējas sola antiviela (antiūdeņradis), ir jau veikti pirmie sekmīgie eksperimenti antivielas savaldīšanā un uzkrāšanā. Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas attīstās sevišķi strauji – atcerēsimies, ka pirms gadiem 25 mēs gandrīz neko nezinājām par mobilajiem telefoniem un internetu.Situācija Latvijā visvairāk atkarīga no mums pašiem, no mūsu politiķu savstarpējiem kašķiem un atbildīgu ierēdņu visvarenības apziņas. Ir ļoti viegli atrast kādu likuma pantu, lai jebkuru uzņēmumu vai zemnieku saimniecību nogremdētu kā akacī. Pareizāk gan būtu ierēdņu darbu vērtēt pēc tā, kā tiek veicināta uzņēmējdarbība, nevis graut, demonstrējot savu noderīgumu, bet palīdzēt bez cerībām saņemt kukuļus.Mūsdienu ekonomika ir globāla tajā ziņā, ka veiksme vai neveiksme vienā vietā nekavējoties atsaucas citā reģionā. Ja tagad Krievijā vērojams sabrukums, tas atsaucas arī uz ražošanu un cilvēku labklājību visā Eiropā, tostarp Latvijā. Ja Eiropa pārdzīvo grūtības, mazinās cilvēku pirktspēja, sarežģījumus izjūt Ķīnā, jo mazinās eksporta iespējas gan uz Rietumeiropu, gan Krieviju un Baltkrieviju.Gribu pieminēt kādu citu Krievijas problēmu. Strauji samazinās pasaules prasības pēc Krievijas gāzes. Pa Baltijas jūras gultni uzbūvētais gāzes vads strādā ar pusjaudu. Lielīšanās ar sadarbības projektiem austrumu virzienā ir bez seguma, jo nekādu līgumu vēl nemaz nav ne ar Ķīnu, ne Turciju. Putinam gan vajadzētu saprast, ka austrumnieku tradīcijās ir nesacīt striktu nē, bet ar to arī visa laipnība beidzas.Vissatraucošākā mums ir islāmistu teroristu aktivizēšanās. Tā ir eiropietim sveša mentalitāte, par šiem cilvēkiem tikai Dievs zina, kas perinās viņu smadzeņpodos. Divdesmitais gadsimts kariem piešķīra ideoloģisku iekrāsojumu, bet mūsdienās dominē civilizāciju atšķirības.
