Pirms runāt par aktuālo Latvijā, dažos vārdos jāpiemin divi citi notikumi.
Pirms runāt par aktuālo Latvijā, dažos vārdos jāpiemin divi citi notikumi.
Daudzi apskatnieki lielas izmaiņas gaida ASV ārpolitikā, jo Kongresa abās palātās tagad pārsvars būs Demokrātu partijai, kas vēlēšanās izgāja ar Buša politikas kritiku. Par to gan jāšaubās, jo pēcvēlēšanau darbi ne vienmēr atbilst pirmsvēlēšanu retorikai. Divas lietas gan skaidras. Pirmkārt, Bušs meklēs izeju no Irākas konflikta, jo nebūs gudri mēģināt izšķirt savstarpēji naidīgas musulmaņu kopienas. Otrkārt, palielinās demokrātu izredzes nākamajās prezidenta vēlēšanās, sevišķi cēlušās Hillarijas Klintones akcijas.
Buša pozīciju stiprināšanai bija pieskaņots Irākas tiesas spriedums Sadamam Huseinam — kaut pats tiesas process nebūt nav galā. Un nāves soda izpilde arī nebūt nav garantēta, un Huseinam ir reālas iespējas nomirt dabiskā nāvē. Galvenais kara sākšanas mērķis gan netika sasniegts, jo meklētās atombumbas un ķīmiskie ieroči netika atrasti… amerikāņu godīguma dēļ. “Slikti meklētāji!” — situāciju reiz komentēja Putins, ar to liekot saprast, ka krievi gan būtu atraduši. Savukārt krievu attieksmi pret diktatoriem raksturo fakts, ka Brežņevs turpināja atbalstīt Irāku arī pēc tam, kad Huseins bija licis nogalināt visus irākiešu komunistus.
Sākas devītās Saeimas četrgade
Pavērtējot jaunievēlēto deputātu sarakstu, varam secināt, ka notikušas pārmaiņas nelielu cerību virzienā. Ir palielinājies to deputātu īpatsvars, kuri patiesi vēlas strādāt, nevis tikai pelnīt sev lielu pensiju. Noteikti par pozitīvu sasniegumu var uzlūkot faktu, ka atjauninātais Ministru kabinets teorētiski ir spējīgs nostrādāt visus četrus gadus, vajadzības gadījumā mainoties tikai dažiem ministriem. Negatīvā prakse, kad katras Saeimas laikā nomainījās trīs valdības, no kurām katra vilka uz savu grāvi, liekas, būs pārvarēta.
Zināmas briesmas var draudēt no cita aspekta, proti, Kalvīša valdības ministri, nesajutuši pakausī nopietnas opozīcijas elpu, var ieslīgt augstprātībā un visvarenības apziņā. Tas bīstami arī tāpēc, ka Latvijā nav īsti spēcīgu arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju, bet esošās parasti piekalpo kādai partijai.
Pašlaik Latvijas ekonomika atrodas lielajā izrāvienā, un turpmākie gadi rādīs, cik prasmīgi pratīsim pārvarēt pirmās pārkaršanas pazīmes. Pagaidām tas attiecas galvenokārt uz būvniecības nozari, kur trūkst gan celtniecības materiālu, gan darbaspēka. Rīgas reģionā jau tagad jebkuram skuķītim, kas trijās stundās apmācīts krāsošanas darbos, mēnesī maksā vismaz 800 latu uz rokas. Labi, ka pelna, bet nav normāli, kamēr skolotājs pelna četras reizes mazāk. Profesionāļi, kas pelna pāri tūkstotim, tagad droši var teikt atvadas kašķīgajai zviedru arodbiedrībai. Radusies situācija, kad būvdarbus atkal varēs veikt poļu firmas — kā tas bija astoņdesmitajos gados.
Enerģētika un inflācija
Nav gluži pareizi, ka inflāciju izraisa vienīgi gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums. Galvenais inflācijas iemesls tomēr ir straujais algu pieaugums, kas atpaliek no preču pievienotās vērtības pieauguma.
Par gāzes cenām esmu jau rakstījis, tagad varu piebilst, ka arī pašā Krievijā gāzes cenas paredzēts strauji palielināt. Putins atklāti atzinis, ka apgūtās gāzes krātuves tiek iztukšotas, tāpēc vajadzīgi līdzekļi jaunu atradņu meklēšanai un apguvei.
Energoresursu jautājumā Latvija var tikai iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī Brisele šajā jomā kļūst aizvien bažīgāka. Ir jāmeklē alternatīvas. Diemžēl Latvijā netiek apgūti līdzekļi, kurus valdība un ES fondi atvēl biodegvielas ražošanai.
Kādi ceļi turpmāk ejami pasaulei? Valstīm okeānu krastos jāceļ paisuma–bēguma hidromezgli. Citu iespēju meklē Šveice, kura gatavojas izmantot ģeotermālo enrģiju. Kamēr Islandē karstie ūdeņi paši nāk virszemē, Šveice gatavo dziļurbumu, kur piecu kilometru dziļumā ūdens sakarst un pa caurulēm atpakaļ virszemē nonāk jau 70 grādu temperatūrā. Var ražot elektrību un apsildīt pilsētas.
Protams, paliek spēkā arī kodolenerģijas izmantošana, koksnes atkritumu un augu atlieku pilnīga izmantošana. Tālākā nākotnē zinātnieki piedāvās iespēju izmantot Visuma tumšo enerģiju (torsionu laukus utt.).
Lai Latvija neatpaliktu no pasaules tendencēm, vajadzīgas trīs lietas: progresīvi domājoši zinātnieki, progresīvi domājoša politiķu paaudze un progresīvi domājoši uzņēmēji.
Patriotisma deficīts
Kaut 15 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, aizvien tautas masās nejūtam īsta lepnuma par to. Daudzi gatavi pamest Latviju uz visiem laikiem, jo, lūk, citur dzīve labāka. Nav arī īsta lepnuma par piederību nācijai jeb, kā tagad mēdz teikt, trūkst nacionālās identitātes apziņas. Process ir ļoti dīvains, jo vairums nelatviešu kļūst par patiesiem Latvijas patriotiem, šo tendenci sāk apstiprināt arī vēlēšanu rezultāti. Protams, pie mums netrūkst arī lielkrievu šovinistu, bet viņu ietekme sabiedrībā mazinās.
Divdesmitajos gados, protams, bija emocionāls pamats patriotisma jūtām, jo visiem acu priekšā vīdēja nesenā brīvības cīņu vēsture. Latviešu karavīra veikums bija fenomenāls visas Eiropas kontekstā, tāpēc lepnumam bija reāls pamats. Dziesmotās revolūcijas laiks nebija saistīts ne ar asiņainām cīņām pret vairākiem ienaidniekiem vienlaikus, ne ar dzīvā spēka upuriem. Tomēr absolūti nav saprotams, kāpēc viens otrs pedagogs tagad klāsta, ka patriotisma audzināšana nav skolas uzdevums.
Liela vainas daļa jāuzņemas arī politiķiem, kuri savstarpējās ķildās līdz šim nogremdējuši vairākus nozīmīgus projektus, kuru īstenošana varētu būtiski mainīt katra latvieša identitātes apziņu. Ar ko tad Latvija lepojās tā sauktajos ulmaņlaikos? Ar Brāļu kapu unikālo ansambli. Ar Brīvības pieminekli. Ar Līgatnes papīrfabriku. Ar VEF rūpnīcu. Ar Ķeguma spēkstaciju. Ar Centrāltirgus paviljoniem. Ar trim cukurfabrikām. Ar bekona un sviesta eksportu. Ar vienu no augstākajiem izglītības līmeņiem pasaulē.
Mums sasniegumu kontā varbūt vienīgi hokeja halle Rīgā. Jaunu tiltu pār Daugavu aizvien nav. Nacionālās bibliotēkas aizvien nav. Ar spēļu zālēm un lielveikaliem īstu lepnumu neradīsim.
Varbūt leposimies ar puskorumpētu tiesu sistēmu? Varbūt ar robežsardzi un muitu, kuru ar pistoli pie deniņiem izrīko Krievijas mafija? Varbūt ar indīgas ļergas tirgotājiem, ar narkotiku kontrabandu? Tautai vajadzīgas pozitīvas emocijas, lai turīgie un dīkdienīgie ārzemnieki, kuri līdz šim slavējuši Rīgas prostitūtas, beidzot sāktu mūs apskaust par kaut ko skaistu un cieņas vērtu.
Lai Latvijas vārds ikvienai ausij skanētu lepni, lielā mērā būs atkarīgs no jaunās Saeimas un atjauninātās valdības vēlmēm un prasmēm.
