Iepazīstoties ar Smiltenes novada Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes izstrādātajā aptaujā iekļautajiem jautājumiem un atbilžu variantiem, man radās negatīvas pārdomas par mūsu izvēlēto priekšstāvju ieinteresētību, spējām vai gribu, izņemot savu veidoto grupējumu intereses, iedziļināties iedzīvotāju vēlmju apmierināšanā, darba izvēles iespējās, kultūrā un citās visiem nepieciešamās iespējās. Tās ir sekas atgriezeniskās saites neorganizēšanā, kas tomēr ir paredzēta MK noteikumos Nr. 970.
Cilvēks jūtas drošs un tātad apmierināts, ja nav pakļauts neziņai. Šī izpausme ļoti labi izgaismojas mūsdienu notikumos, atsedzot visas negācijas kā arheoloģiskajos izrakumos – slāni pa slānim.
Apstājos pie jautājuma anketā par kultūras dažādajām izpausmēm. Zināms, ja nebūtu mākslas, diez vai mēs ko uzzinātu par senajiem cilvēkiem, sporta attīstību, zinātni dažādos vēsturiskajos posmos un valstīs utt.
Jautājumos, kuros pieminēta bibliotēka, Kultūras centrs u.c., kur rīkot dažādas ekspozīcijas, jūtama šo vajadzību devalvācija.
Pirmkārt, Kultūras centrs un bibliotēka ir atzīti kā nepiemērotas ekspozīciju izvietošanai. Kultūras centrs pats to deklarēja pēc pārbūves. Pieaugot prasībām kultūras jomā un paplašinot pārbūves laikā Kultūras centru, tas izrādījās par šauru un “izspieda” dažas līdz tam tur pastāvošas aktivitātes (tajā skaitā arī izstāžu organizēšanu).
Diemžēl arī novada bibliotēkas telpas ir pārāk mazas, lai tur ko labu varētu noorganizēt (to atzinuši Latvijā zināmi mākslinieki). Bibliotēka tika pārcelta no vienas vietas otrā, bet iespēja tai atrast piemērotas telpas tika ignorēta, neievērota un rezultātā palaista garām.
Otrkārt, jautājumos minēti tādi pasākumi, kas nav konkrētajās vietās izpildāmi to pašu iemeslu dēļ.
Ar šādu pieeju tiek dota iespēja ļoti šaurai vietējo mākslinieku – pašdarbnieku darbu apskatei gaitenī vai uz kāda neliela sienas apgabala. Sevi cienoši mākslinieki parasti atsaka izstādīties tādās telpās. Bet, šķiet, ka vēl aizvien nav skaidrs, kas ir izstāde un kādu informāciju tā nes. Lūk, skaidrojums: “Tā ir vieta, kur uz laiku novieto publiskai apskatei preču paraugus vai mākslas priekšmetus. Tās nolūks ir parādīt sakopotus kādas tautas, apgabala vai nozares sasniegumus tehnikā, saimniecībā, mākslā vai kultūrā, pievelkot arī patērētājus un rādot priekšzīmi citiem, koncentrējot tūrismu un veikala attiecības.” [Latv. Konv. vārdnīca, 7. sējums, 1932. g.]
Sportam un citur ir izlietoti milzīgi līdzekļi, kas nesuši ievērojamu labumu, panākumus. Tādēļ pienācis laiks padomāt par ne mazāk svarīgām iestādēm ar domu par nākotnes vajadzībām.
Tā var atrast daudz piemēru, kas raksturo atsevišķu grupu intereses un citu grupu ignorēšanu, kuras tajā brīdī ir bijušas attālinātas no varas. Rodas jautājums – vai tā ir demokrātija, vai pastāv atgriezeniskā saite, vai deputātu pienākumi un sasaiste ar iedzīvotājiem, kā to prasa konstitūcija un pašvaldību likums, ir ievērota?
Ja mūsu novads ietvers kā Api, tā Raunu, vai šī novada iedzīvotāji nav pelnījuši modernu bibliotēku ar izstāžu zāli, kurā varētu eksponēt novadā ražoto, iekļaujot kompleksā arī tūrisma informatīvo centru un jaunatnes centru, arhitektoniski vienoti iekļaujoties pilsētas kopējā tēlā.
Domāju, ka mūsu novadā nav līdzsvara starp sporta un kultūras atbalstu, kaut abi ietilpst vienā sistēmā. Salīdzinājumam – ja cilvēkam viena kāja saņem mazāk, tad tā ir vāja, ja otra saņem vairāk – tā ir spēcīga, un rezultātā diemžēl izveidojas “cilvēks ar īpašām vajadzībām”. Ir tik daudz ieguldīts un uzcelts sporta norišu vajadzībām, bet iepriekš minētais komplekss taču ietilpst mūžizglītības lauciņā. Kultūra – viss, kas sasniegts ar cilvēka pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu un izteiktu sevi kādos objektīvos veidojumos. Kādēļ mums interesē kaimiņu novadu, valstu sporta dzīve, bet neinteresē to zinātnes vai mākslas sasniegumi?
Šī aptaujas anketa vairāk vērsta uz pašdarbības un profesionālo priekšnesumu izpildītājiem, aizmirstot par iedzīvotāju cita veida izglītošanas un interešu darbu. Un arī, kā ticis piedzīvots kādas sanāksmes laikā, par telpu aizņemtību – to trūkumu. Izstāžu zāle minētajā kompleksā varētu būt multifunkcionāla, kas risinātu daudzas vajadzības. Tāpat arī bibliotēkai jābūt ļoti plašam grāmatu krājumam vēsturiskajā diapazonā.
Pie jautājuma par ieejas maksu pasākumos vēlējos piebilst, ka cilvēki vēl aizvien labprāt apmeklētu arī bezmaksas pasākumus, jo cena nav pasākuma kvalitātes rādītājs.
Muzejs Mēru muižā ir kā Malēnija Latvijā, bet pašlaik tam tiek novirzīti lieli līdzekļi. Cik interesentu iepazīsies ar pētījumiem novadā? Ja tie netiks izmantoti, tad tām izveidotajām dokumentu mapītēm būs nulles vērtība.
Pārdomājot visu iepriekš minēto, ir labi jāpārdomā par projektēšanu. Kas ir lētāk un efektīvāk – celt jaunu vai pārbūvēt nepiemērotas celtnes? Bet diemžēl šādi jautājumi netiek apspriesti ar novada iedzīvotājiem. Šķiet, ka Kultūras centru tas nemaz neinteresē tāpat kā novada bibliotēku.
Bet viss ir mūsu rokās. To nosaka Satversme. Vēlēšanas un novadu apvienošana ir tuvu. Kurus politiskos spēkus atbalstīsim?
Informācijai: 2020. gada 21. oktobrī Smiltenes novada pašvaldībā tika iesniegts vairāk nekā 70 Smiltenes novada iedzīvotāju parakstīts iesniegums ar lūgumu atbalstīt Smiltenes novada māksliniekus, amatniekus, mākslas skolas audzēkņus, uzņēmējus, nodrošinot ar atbilstošu telpu – izstāžu zāli dažādu izstāžu rīkošanai vai arī izveidot multifunkcionālu centru, iekļaujot tajā bibliotēku, izstāžu zāli, tūrisma informācijas centru un jaunatnes centru.
Izmantotie literatūras avoti, kuros ir vērts ieskatīties: Latvijas Republikas Satversme 8. nodaļa, Valsts prezidenta ziņojums Nr.2 (01.02.2021.), Valsts prezidenta ziņojums Nr.7 (25.02.2020.), Kultūras institūciju likums, Kultūras centru likums (projekts) 07.02.2020., “Inovācijas bibliotēkā” (dom.lndb.lv/data/obj/file/244247.pdf), “Providus” pārskats par iedzīvotāju iesaistes piemēriem Latvijas pašvaldībās (providus.lv/article_files/3607/original/parskats_par_iedzivotaju_iesaisti_LV.pdf?1572427163), Likums par pašvaldībām 24.05.1994. 3. nod. 15. pants un 5. nod. 61. pants, MK noteikumi nr. 970.
