Rekonstruējot autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona posmu Cēsu rajona Veselavā, Smiltenes akciju sabiedrības “8CBR” 3. būviecirkņa strādnieki un speciālisti strādā ļoti neikdienišķos apstākļos.
Rekonstruējot autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona posmu Cēsu rajona Veselavā, Smiltenes akciju sabiedrības “8CBR” 3. būviecirkņa strādnieki un speciālisti strādā ļoti neikdienišķos apstākļos.
Netālu no viņiem zem klajas debess guļ skeleti. Nevis viens vai divi, bet daudz, daudz vairāk.
Tie ir no 13. līdz 17. gadsimtam dzīvojušu cilvēku, domājams, latviešu apbedījumi. Blakus atrodas Veselavas viduslaiku kapsēta, bet konkrēti šos kapus, pagaidām vairāk nekā 200, uzgāja, pārbūvējot šoseju. Apbedījumi atrodas vairākās kārtās, cits virs cita.
Blakus Veselavas viduslaiku kapsētai “8CBR” ceļinieki strādāja visu vasaru. “Esam saraduši ar apkārtējo vidi un arheologu klātbūtni,” stāsta a/s “8CBR” 3. iecirkņa būvmeistars Jānis Mālkalns.
“Dzīvojam līdzi notiekošajam, jo tie ir mūsu senču kauli, kas tur guļ. Tā ir mūsu tautas vēsture. Izrakumos ir brīnišķīgi atradumi, kas liecina par latviešiem kā kulturālu tautu, piemēram, interesanti bronzas rotājumi,” iespaidos dalās J. Mālkalns.
Izrakumos strādā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas speciālisti. Dienas gaismā viņi izcēluši simtiem gadu senas saktas, gredzenus, krelles, vainadziņus, nažus, monētas un citus priekšmetus. Izrakumu vadītājai Ilzei Melnei interesantākās šķiet labi saglabājušās ādas jostas ar bronzas apkalumiem, iespējams, no 14. vai 15. gadsimta.
Šonedēļ izrakumos sāk strādāt arī antropologi. Pēc apbedīto cilvēku kauliem viņi noteiks dzimumu un vecumu un pētīs, ar kādām slimībām senatnē dzīvojušie ļaudis slimojuši.
“Atklājumi Veselavas viduslaiku kapsētā ir nozīmīgi atrasto priekšmetu dēļ. Piemēram, pēc monētām var noteikt, cik sen cilvēki apbedīti, un veidot priekšstatu, kā sagājusi kopā formālā kristietība ar senlatviešu tradīcijām, par kurām liecina atrastie priekšmeti, ” skaidro I. Melne.
Arheologu atradumi uz gadu aizkavējuši rekonstruējamā 3,3 kilometrus garā ceļa posma nodošanu ekspluatācijā. Pētāmā ir tik daudz, ka izrakumos speciālisti strādās arī nākamā gada vasarā. Pēc tam kaulus pārapbedīs viduslaiku kapsētā, bet senlietas restaurēs un pēc tam uzglabās Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Veselavas viduslaiku kapsēta ir valsts kultūras piemineklis, tāpēc Nacionālais vēstures muzeja speciālisti jau pirms diviem gadiem pētīja pārbūvējamo ceļa posmu. Tas ir obligāti nepieciešams, lai šoseja nešķērsotu apbedījumu teritoriju.
“Plānojot rekonstrukciju, sākotnēji bija paredzēts ceļu iztaisnot. Taču tad tas šķērsotu kapsētu, tāpēc ceļu atstāja vecajā vietā. Pirmajā izpētē secināja, ka kapiem tur nevajadzētu būt. Tik plašus apbedījumus, kādi atklājās, mainot rekonstruējamā ceļa posma segu, objekta pasūtītājs un projektētājs nevarēja paredzēt. Lai rekonstruētu ceļu, nācās aizskart ceļa nogāzi, un tur atsedzās ievērojami vairāk kapu, nekā arheologi bija plānojuši,” atceras a/s “8CBR” seguma būves daļas vadītājs Andris Rozītis.
Objekta pasūtītājs ir Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts autoceļi”. Rekonstruētā 3,3 kilometru garā ceļa posma nodošana ekspluatācijā bija paredzēta šoruden, bet nu ir aizkavējusies uz gadu. “Mūsu uzņēmuma interesēs tas nav. Taču atklātie senkapi ir mūsu valsts vēsture, kuru valsts sargā ar likumiem, un tur nevar neko iebilst,” piebilst A. Rozītis.
“Žēl, ka daudzus gadu desmitus ceļš gājis pāri senču kauliem. Vajadzēja ceļu jau agrāk projektēt kapiem garām. Pret tādām lietām jāizturas ar lielāku uzmanību,” uzskata J. Mālkalns.
Tagad “8CBR” ceļinieki turpina visus pārējos objektā plānotos darbus, kuri drīz būs kārtībā. Līdz 2007. gada rudenim nepabeigts paliks vienīgi aptuveni 200 metru garš posms, kurā notiek izrakumi. Šajā vietā satiksme ir novirzīta gar tiem, paplašinot ceļa nomali. Daudzi garāmbraucēji apstājas un skatās, kas tur notiek, stāsta gan arheologi, gan ceļinieki.
