Joprojām notiek diskusijas par skolēnu Dziesmu un deju svētkiem. Varbūt tos vajadzēja pārcelt uz citu laiku, varbūt koncertus un mēģinājumus varēja rīkot vēlās vakara stundās? Izskatījās jau skaisti, vismaz televīzijas ekrānā, taču bērniem un jauniešiem tas bija milzīgs fiziskais pārbaudījums. Faktiski viss notika ekstremālos apstākļos. Skumji, ka dažiem bērniem joprojām jāārstē karstuma izraisītās sekas. Šķiet diezgan muļķīgi tagad paģērēt, ka nākamreiz būs nepieciešama ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli. Tāds karstums gluži kā cepešpannā atklātā stadiona laukumā pat visstiprākos un veselākos nopļaus ar saulesdūrienu, novedīs pie organisma atūdeņošanās un citām nelaimēm. Turpmāk novelt visas problēmas uz ģimenes ārstu pleciem šķiet netaisni. Tiesa, kolektīvu pārstāvjiem vai novada mediķim gan varētu būt saraksts ar to bērnu iespējamām problēmām, kuri slimo ar kādām hroniskām vai iedzimtām kaitēm un kuri atrodas veselības risku grupās. Ārstiem tas palīdzētu ātrāk sniegt nepieciešamo palīdzību. Bērni un jaunieši šiem svētkiem bija nopietni gatavojušies, pārvarot milzu konkurenci skatēs un konkursos. Katrs uzskatīja par godu nokļūt uz lielajām skatuvēm Rīgā, lai dziedātu un dejotu ar prieku. Šis pārbaudījums lielai daļai pašdarbnieku bija pārlieku skarbs un nākamreiz, iespējams, ne sviens vien padomās, vai ieguldītais darbs ir rezultāta vērts. Cits stāsts ir par ēdināšanu, kad pavāri centās iedzīvoties, samazinot porcijas. Tas nu būtu sodāms ar visu likuma bardzību.
