Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Smiltenes novada Pašvaldības policiju no 5. līdz 8. oktobrim turpina kampaņu “Spoku tīkli”, kuras laikā Smiltenes novada ezeri – Bilskas, Lizdoles, Blomes dzirnavezers, Spiciera ezers un citi – tiks attīrīti no nozaudētiem vai speciāli atstātiem nelegālajiem zvejas rīkiem. Rīt, 8. oktobrī, ikviens pulksten 12 aicināts uz Baznīcas laukumu Smiltenē, kur likumsargi un fonda pārstāvji stāstīs gan par kampaņas rezultātiem, gan maluzvejniecību novadā.
““Spoku tīklu” mērķis ir attīrīt ezerus un upes no vecajiem tīkliem, tā kā nevaram attīrīt pilnīgi visas ūdenstilpnes Latvijā, tad ir arī otrs virziens, kurā strādājam – sabiedrības informēšana. Tāpēc ne tikai braucam ar laivu ezerā, bet arī tiekamies ar vietējiem iedzīvotājiem, stāstām viņiem par šīm problēmām ezeros un uzzinām arī pašu cilvēku domas, kā, viņuprāt, labāk risināt šīs problēmas,” stāsta Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.
Fonds līdz šādai idejai nonāca Polijas kolēģu rīkotās akcijas rezultātā. Pērn Latvijā tika īstenots pilotprojekts, kura ietvaros tika apsekotas un attīrītas ūdenstilpnes Pārgaujas novadā. “Tur izvilkām gan nelegālos zvejas tīklus, gan murdus. Sapratām, ka šī ir aktuāla problēma arī pie mums. Šogad esam iecerējuši pārklāt visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, līdz šim bijām Limbažos, Carnikavā, Engurē, Dagdā un tagad Smiltenes novadā. Savukārt pēc dažām nedēļām ir plānota vizīte uz Kuldīgu, kur tad arī noslēgsim šā gada kampaņu,” stāsta E. Kolāte.
Smiltenes novadā ceturtdien, 6. oktobrī, pašvaldības policisti kopā ar fonda pārstāvjiem un Pārgaujas novada pašvaldības vides aizsardzības inspektoru Agri Ķesu vispirms devās uz Bilskas ezeru, kur ūdenstilpne tika pārmeklēta ar speciālu aprīkojumu.
“Pamestie tīkli nodara diezgan lielu ļaunumu, jo to ķertspēja var saglabāties vairākus gadus. Tajos paliek gan zivis, gan ūdens zvēri. Bojājoties pašiem tīkliem, pasliktinās arī ūdens kvalitāte,” saka vides aizsardzības inspektors A. Ķesa.
Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja E. Kolāte turpina: “Mēs kampaņas ietvaros esam izvilkuši tīklus, kur jau pēc skata var redzēt, ka tie ilgāku laiku atradušies ūdenī un apauguši ar aļģēm, esam tajos redzējuši arī ieķērušās zivju galvas. Protams, nav nekas patīkams, ja cilvēks iet peldēties un ieķeras šādā tīklā.”
Smiltenes novada Pašvaldības policijas (SNPP) priekšnieks Normunds Liepa atklāj, ka Bilskas ezerā, par laimi, netika atrasti tīkli, murdi vai citi nelikumīgi zvejas rīki. Vienīgais “loms” bija makšķerauklas, kas kādam palikušas no aizvadītās vasaras copes. Viņu priecē, ka Bilskā iedzīvotāji un makšķernieki bijuši godprātīgi. Taču vēl nav zināms, kāda ir reālā situācija pārējās ūdenstilpēs.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka SNPP veic dažādas aktivitātes, lai samazinātu maluzvejniecību novada teritorijā. “Iepriekš Bilskas ezerā maluzvejnieki nav aizturēti, bet policija ir saņēmusi informāciju par nelikumīgiem zvejas rīkiem, citās ūdenstilpēs ir pieķerti vēžotāji, kas veic aizliegtas darbības. Paldies iedzīvotājiem un tiem makšķerniekiem, kas godprātīgi ziņo par šādiem gadījumiem. Tad arī varam operatīvi noreaģēt. Katru situāciju izvērtējam atsevišķi, lai katrs veicamais pasākums būtu efektīvs. Dažos gadījumos aizturam maluzvejnieku ar lomu un pretlikumīgiem zvejas rīkiem, citos gadījumos izņemam tīklus, ja ir zivis, tās atlaižam ūdenī, bet pašus zvejas tīklus iznīcināt. Situācijas ir dažādas,” atklāj SNPP priekšnieks.
Vislielākais kārdinājums tīklus ievietot ezerā iedzīvotājiem esot vasaras saulgriežu laikā, lai, iespējams, Līgo svētkos galdā celtu kūpinātu zivi. Savukārt rudenī likumsargi lielāku uzmanību velta Gaujas pietekām, kur ir foreļu nārsta vietas, ko iecienījuši arī nelikumīgie zvejnieki.
N. Liepa stāsta, ka veiksmīga sadarbība šajā jomā SNPP izveidojusies ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu.
Pārgaujas novada pašvaldības vides aizsardzības inspektors pārliecinājies, ka sadarboties vajag ne tikai ar institūcijām, bet arī novadiem vienam ar otru. Daloties pieredzē gan par veiktajiem pasākumiem, gan pieejamo ekipējumu, nākotnē var apvienot spēkus un kopīgi veikt reidus, lai izskaustu maluzvejniecības risku Latvijas iekšējos ūdeņos
