Vakar bija pēdējā diena, kad parakstu vākšanas vietās balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji varēja parakstīties par grozījumu ierosināšanu Satversmē. Tie paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu. Provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti, iespējams, būs zināmi jau šodien.
Savukārt galīgos parakstu vākšanas rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinās pēc tam, kad būs pārbaudījusi visus saņemtos parakstus un konstatējusi, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt. Parakstu pārbaude varētu ilgt trīs četras nedēļas.Strenču novadā parakstās iebraucēji CVK apkopotā informācija liecina, ka laikā līdz 28. novembrim pavisam Latvijā bija savākti 130 678 paraksti. Novembrī savāktajiem parakstiem vēl jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā. Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” parlamentā iesniegs tikai tad, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ja Saeima šos grozījumus neapstiprinās, CVK rīkos referendumu, un tautai būs jāizšķiras – vai Latvijā vienīgā valsts valoda būs latviešu vai te būs divas līdzvērtīgas valsts valodas – latviešu un krievu. Kā liecina apkopotā informācija, mūspusē visaktīvākie bijuši Strenču novada vēlētāji. Tas nav nekāds pārsteigums, jo novada teritorijā atrodas Sedas pilsēta, kur lielākais vairākums iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Sazinoties ar Strenču novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Sarmīti Rodziņu, viņa pastāstīja, ka Sedā ir parakstījušies 210 vēlētāji. Parakstu vācēji novērojuši, ka puse parakstu sniedzēji bijuši iebraucēji, nevis vietējie iedzīvotāji. Arī parakstu vākšanas vietā Jērcēnos parakstījušies divi valmierieši, Strenčos – deviņi iebraucēji. Iespējams, lai izvairītos no sabiedrības nosodījuma un apkārtējo neizpratnes, krievu valodas atbalstītāji izvēlējās aizbraukt uz kādu citu parakstu vākšanas vietu, nevis to izdarīt savā dzīvesvietā. Tas ir pieļaujams, jo vēlētāji savu parakstu varēja atdot jebkurā Latvijas teritorijā izveidotajā parakstu vākšanas vietā.Grib parakstīties arī nepilsoņi Valkas novadā atbalstu krievu valodai kā otrai valsts valodai ar savu parakstu apliecinājuši 196 vēlētāji. Novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Helēna Kurme informē, ka visvairāk vēlētāji ieradušies Valkas pilsētas kultūras namā. Pārējās novada teritorijā izveidotās parakstu vākšanas vietas apmeklējuši vien daži vēlētāji. Viņa uzskata, ka diezin vai visi tie, kuri parakstījās, ir valcēnieši. Iespējams, ka bija arī kāds iebraucējs. Mēneša laikā novada parakstu vācēji nav novērojuši būtiskus pārkāpumus. Vienīgi vēlmi parakstīties izteikuši arī daži nepilsoņi, bet uzzinot, ka viņiem tas ir liegts, parakstu vākšanas vietu atstājuši neapmierināti un dusmīgi.Vienā no Latvijas vislatviskākajiem novadiem – Smiltenes novadā – par krievu valodu kā otru valsts valodu parakstījušies desmit vēlētāji. Novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere informē, ka vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Smiltenē. Arī Launkalnē parakstījušies pieci vēlētāji. Parakstu vākšanas laikā nav novērota neviena nelikumīga – parakstu vākšanas process noritējis bez starpgadījumiem. Oficiāli nav saņemtas arī sūdzības par vēlētāju uzpirkšanu vai ietekmēšanu. “Ziemeļlatvija” tikai dzirdējusi baumas, kurām nav apstiprinājuma – Sedā piesolīti trīs lati par parakstīšanos un kāds uzņēmējs norādījis, ka visiem darbiniekiem jāiet parakstīties.
UZZIŅAI
No 1. līdz 28. novembrim parakstījušies vēlētāji221 – Strenču novadā196 – Valkas novadā20 – Burtnieku novadā10 – Smiltenes novadā5 – Beverīnas novadā
