No saviem privatizētajiem dzīvokļiem jāšķiras smilteniešiem, kuri ilgstoši nemaksāja uzņēmumam “Smiltenes NKUP” par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ uzņēmums vērsās ar prasību Valkas rajona tiesā par parādu piedziņu.
Izsolē aprīļa sākumā Smiltenē ir pārdoti pirmie trīs parādnieku dzīvokļi. Jumtu virs galvas šiem cilvēkiem var piedāvāt vietējā pašvaldība. Taču jārēķinās ar to, ka brīvi dzīvokļi tai ir vienīgi novada pagastos, nevis pilsētā. Pircēju dzīvokļiem netrūkstIzsolē tika piedāvāti trīs divistabu dzīvokļi Smiltenē: Kalna ielā 2 (nekustamā īpašuma novērtējums 4800 latu); Dakteru ielā 24 (5100 latu) un Dakteru ielā 26 (4300 latu).Pamatojoties uz Valkas rajona tiesas izdoto lēmumu, izsoli rīkoja Vidzemes apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Rita Grante. Katru dzīvokli vēlējās pirkt vidēji astoņi pretendenti. “Cenu, par kādu dzīvokļi pārdoti izolē, varēs publiskot pēc tam, kad Vidzemes apgabaltiesa apstiprinās aktu par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē un nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda,” skaidro R. Grante.Tik un tā jau tagad var secināt, ka parādnieku dzīvokļi kļuvuši par iekārojamu kumosu nekustamā īpašuma tirgū Smiltenē. Pēc parāda piedzinēja rīcībā esošās informācijas, dzīvokļi ir nosolīti par cenu, kas ir zemāka par reālo tirgus vērtību. Nekustamā īpašuma tirgū Smiltenē neremontēts divistabu dzīvoklis maksā orientējoši no septiņiem līdz 10 tūkstošiem latu, bet, ja dzīvoklī ir eiroremonts, – no 12 līdz 17 tūkstošiem latu. “Smiltenes NKUP” vēršas cilvēki, taujājot, kad būs nākamā izsole.Pagaidām minētie parādnieki mitinās savos līdzšinējos dzīvokļos. Taču tiklīdz Vidzemes apgabaltiesa pieņems lēmumu, kas apstiprina jaunā īpašnieka tiesības uz izsolē nopirkto dzīvokli, viņiem dzīvoklis būs jāatbrīvo kaut piespiedu kārtā, pakļaujoties tiesas spriedumam.Būs nākamās izsolesDaļu no izsolē iegūtās naudas saņems SIA “Smiltenes NKUP”, kas šajā procesā bija parādu piedzinējs. “Smiltenes NKUP” valdes priekšsēdētājs Aigars Vīvuliņš brīdina pārējos nemaksātājus par to, ka uzņēmums turpinās piedzīt parādus, liekot izsolē viņu privatizētos dzīvokļus.Pašlaik tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai Valkas rajona tiesā par gandrīz 30 privatizētiem dzīvokļiem Smiltenē. “Galvenais nav parāda summa, bet tas, ka maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem netiek kārtoti regulāri. Vienīgā iespēja cilvēkiem ir nomaksāt parādus. Ja ir problēmas, nāciet uz “Smiltenes NKUP”, runāsim, sastādīsim maksāšanas grafiku, nāksim pretī. Mans mērķis nav izlikt parādniekus no dzīvokļa, bet atgūt naudu, ko viņi ir parādā par komunālajiem pakalpojumiem. Nelikties ne zinis par parādu nedrīkst,” brīdina A. Vīvuliņš. Turpinās arī process par parāda piedziņu un īrnieku izlikšanu no septiņiem dzīvokļiem, kas pieder Smiltenes novada domei.A. Vīvuliņš atgādina, ka kopējais parāds par komunālajiem maksājumiem Smiltenē sasniedzis gandrīz 200 tūkstošus latu, un “Smiltenes NKUP” rezultātā rodas problēmas samaksāt uzņēmumam “8CBR” par saražoto un dzīvojamām mājām piegādāto siltumu. Uz laukiem pārcelties negribTagad izsolē pārdoto dzīvokļu līdzšinējiem īpašniekiem un viņu tuviniekiem jāmeklē jauna pajumte. Divu dzīvokļu iemītnieki pēc palīdzības ir vērsušies Smiltenes novada Sociālajā dienestā, taču nav bijuši mierā ar to, ka brīvi pašvaldības dzīvokļi ir tikai novada pagastos.“Pieļauju, ka šie cilvēki neizprot problēmas dziļumu, vai arī viņiem ir pašiem savi risinājumi, kā atrast jaunu dzīvokli. Ja ir bezizeja, tad cilvēks ņem pretī, ko viņam piedāvā,” spriež novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa.“Nezinu kur lai palieku,” atzīst pensionāre Nadežda. Viņa dzīvo meitas dzīvoklī, kas parādu dēļ ir pārdots izsolē. “Meita saka, ka mani līdzi uz citu dzīvokli neņems. Esmu izstaigājusi visu Smilteni, meklējot, kur īrēt, bet neko neesmu atradusi. Ja ir tukši dzīvokļi, tad to īpašnieki dzīvo Rīgā. Neesmu viņus sameklējusi,” sūrojas Nadežda.Pensionāre bijusi arī novada Sociālajā dienestā, kur uzzināja par iespēju tikt pie dzīvojamās platības Gulbenē (privāta pansija pensionāriem – redakcijas piezīme) vai Blomes pagastā, kur ir brīvs pašvaldības dzīvoklis. “Kur nu uz Gulbeni! Tas ir tālu. Uz Blomi arī neiešu. Dzīvoklis atrodas bijušajā skolā, kur pati bērnībā mācījos. No turienes līdz Blomei ir divi kilometri. Kā es ziemā kājām aiziešu līdz veikalam?” Nadežda nepiekrīt tādam variantam.I. Siliņa informē, ka pašvaldība atbilstoši likumdošanai pirmām kārtām nodrošina ar mājokli tās personas, kuras ir izliktas no īrētas dzīvojamās platības saskaņā ar tiesas lēmumu un kuras atbilst noteiktiem kritērijiem. Tās ir: maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai ir invalīdi, vai arī maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.Pārējie pretendenti pašvaldības dzīvokļu rindā tiek uzņemti vispārējā kārtībā. Problēmu risina arī valdībāAnalizējot iemeslus, kādēļ palielinās dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem, Ekonomikas ministrija izstrādājusi priekšlikumus, kas jau izskatīti Ministru kabinetā, informē ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.Priekšlikumu vidū ir, piemēram, parādnieku reģistra veidošana, lai varētu efektīvi un ātri piedzīt parādus ārpus tiesas. Ir plānoti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot pārvaldītāja pienākumus ar uzdevumu pēc noteikta termiņa notecējuma rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību. Tāpat plānots noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis parādu.
VIEDOKLIS
Aigars Vīvuliņš: – Process turpināsies. Mērķis nav izlikt parādniekus no dzīvokļa, bet atgūt naudu, ko viņi ir parādā uzņēmumam par komunālajiem pakalpojumiem
