Slēpot ne, bet slidot gan ejam, saka Kristaps, Oto un Volters no Strenču vidusskolas 6.a klases.
Slēpot ne, bet slidot gan ejam, saka Kristaps, Oto un Volters no Strenču vidusskolas 6.a klases.
Viņiem, pārējiem skolas audzēkņiem un ikvienam citam Strenču pilsētas iedzīvotājam vai viesim ir atvērta publiskā slidotava pie pilsētas vidusskolas. Tur slidot var arī vakaros, jo tumsu kliedē elektriskais apgaismojums. Netālu vijas aptuveni 700 metru gara, slidsolim piemērota slēpošanas trase.
“Jau trīs gadus mēģinām bērnus atgriezt pie ziemas priekiem,” skolas pūliņus motivē Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons.
Kāda tad ir strencēniešu pieredze? Tiklīdz gaisa temperatūra atļauj, uz skolas asfaltētā sporta laukuma tiek veidota slidotava, pakāpeniski lejot ūdeni. Apmaļu nav, lai vieglāk būtu strādāt tehnikai. Tas gan netraucē jauniešiem uzspēlēt hokeju.
Slidotava ir kopīgu pūliņu rezultāts. Uzliet ledu palīdzēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa ugunsdzēsēji. Pilsētas domes Pakalpojumu un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas daļa neliedz tehniku slidotavas uzturēšanai. Visu procesu uzraudzīja un pat mīnus 25 grādu bargā salā strādāja skolas saimnieks Aivars Kalniņš.
“Ne jau tikai skolai to vajag. To vajag visai sabiedrībai,” redzot, ka slidotāju netrūkst, gandarīts secina Strenču vidusskolas direktors. Lielākā piekrišana ir sestdienās un svētdienās. Tiesa, ir dienas, kad ziemas priekus sabojā daba, uzsūtot bargu salu. Aukstajā laikā slidotāji un slēpotāji pie skolas neesot manīti.
Sestklasniekiem Volteram Jirgensonam, Oto Frīdvaldam un Kristapam Griņko ir slidas, un viņi labprāt izmanto iespēju slidot skolas laukumā. “Manējās gan saplīsa, jo ir no plastmasas,” piebilst Volters. Savulaik zēni iemācījās slidot uz dīķa. Kopš izveidota publiskā slidotava, viņiem un arī citiem strencēniešiem ir daudz ērtāk. Pašiem nav jātīra sniegs. Speciāli sagatavotajam ledum ir augstāka kvalitāte.
“To, ko izdarījām mēs, var ikviena skola,” piekrīt J. Pētersons, “taču tas prasa papildu darbu. Domājam par bērniem, tāpēc arī to uzņemamies.”
Līdzīga pieredze Valkas rajonā ir Vijciema pamatskolai, kura katru ziemu ierīko un uztur pat hokeja laukumu. Arī tas izveidots uz parasta sporta laukuma ar grants segumu un vakara stundās ir apgaismots.
Citas apvaicātās skolas atzīst, ka meklē lētākus risinājumus. Ieguvēji ir ezeru vai dīķu tuvumā dzīvojošie, jo visbiežāk slidotavas tiek ierīkotas uz ūdenskrātuvju sasalušās virsmas.
