Šiem bērniem, kad viņi izaugs, dzīvē būs arī citas vērtības, ne tikai materiālās un popkultūra, kas šajā laikā ir ļoti nospiedoša.
Šiem bērniem, kad viņi izaugs, dzīvē būs arī citas vērtības, ne tikai materiālās un popkultūra, kas šajā laikā ir ļoti nospiedoša.
Tā ir viena no atziņām, ko pēc ierašanās Valmieras prāvesta iecirkņa mazo draudžu svētdienas skolu vasaras nometnē “Gara augļi ir!”, teica Trikātas draudzes priekšnieks Jānis Repsons. Viņš kopā ar citiem uzaicinātajiem viesojās nometnes noslēguma pasākumā, kas Raunas pagasta “Kalna Upmaļu” viesu mājā norisinājās pagājušajā ceturtdienā.
Interesantas ekskursijas un pārgājieni
Mazajās lauku draudzēs ir salīdzinoši neliels bērnu skaits, tāpēc svētdienas skolu apmeklētājiem noorganizēt atsevišķu nometni ir sarežģīti. Risinājums rasts, mazo draudžu bērnus apvienojot un veidojot kopīgu pasākumu. Vienlaikus ar saturīgu un garīgu atpūtu bērni nometnē var arī iepazīties un sadraudzēties. Kopā ar citiem Valmieras prāvesta iecirkņa draudžu svētdienas skolu dalībniekiem Raunā atpūtās arī 20 trikātiešu.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Trikātas meitenes atzina, ka labprāt nometnē pavadītu ilgāku laiku, jo svētdienas skolas skolotāji bija parūpējušies, lai piecas atpūtas dienas bērniem būtu spraigas un aizraujošas. “Redzējām savvaļas zirgus, un mums bija slepeno draudziņu pasts. Veidojām priekšnesumus par Gara augļiem. Bija interesantas ekskursijas un pārgājieni,” meitenes, cita citu papildinādamas, dalās iespaidos.
Ļoti skaista daba un apkārtne
“Par šo nometni varētu teikt, ka tā ir pirmā ikgadējā,” secina svētdienas skolas skolotāja Ausma Benuže. Viņa paskaidro, ka skolotāju kolektīvam jau ir astoņu gadu pieredze līdzīgu pasākumu organizēšanā. Līdz tam viņi kalpojuši Valmieras Svētā Sīmaņa draudzē un organizējuši arī vasaras nometnes draudzes bērniem. “Prieks par lauku bērniem, kuriem vasarās ir mazāk iespēju izrauties no ikdienas,” vērtē A. Benuže.
Rauna par norises vietu izvēlēta nejauši. Iepriekšējā gadā skolotāja to apmeklējusi un secinājusi, ka tur ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai bērni varētu interesanti pavadīt laiku. Vienuviet ir skolas ēka, dīķis, sporta laukums un ļoti skaista daba un apkārtne, kur ir daudz ko apskatīt.
Nometne nav darbs, bet kalpošana
Šogad nometnē tikās 80 bērnu un 20 pieaugušo. Vai nākamgad mazo draudžu svētdienas skolas audzēkņiem būs līdzīga nometne? “Ja Dievs vēlēs, tad būs,” pārliecināts skolotājs Normunds Zariņš. Viņš ir gandarīts, ka šogad cilvēki bijuši ļoti atsaucīgi un, pateicoties labvēļu atbalstam, bērni varēja pavadīt šīs piecas dienas pilnveidojot savu garīgo apvārsni. Skolotāji plāno, ka nākamgad nometne varētu būt citur, lai bērni varētu iepazīt dažādas Latvijas vietas.
Svētdienas skolas skolotāji piekrīt, ka 80 dažāda vecuma bērni, sākot ar trīsgadīgiem un beidzot ar pusaudžiem, ir kolektīvs, kas prasa nepārtrauktu uzmanību un koncentrēšanos. “Ja sirdī ir aicinājums no Dieva un sajūta, ka tas ir jādara, tad darbs nav grūts,” uzsver N. Zariņš. Viņš piebilst, ka Dievs teicis: kas labu darījis vienam no maniem vismazākajiem, tas man ir labu darījis. “Tieši tāpēc tiem, kas jūt aicinājumu, ir jāiet un jādara. Šī nometne mums nav darbs, bet kalpošana,” saka skolotājs.
Pasākumā skanēja dziesmas
Noslēguma pasākumā, kas risinājās Raunas “Kalna Upmaļos”, bērni atskatījās uz nometnē iegūto. Pēc Bībeles teiktā, pastāv deviņi Gara augļi. Arī bērni apvienojušies deviņās grupās, un katra priekšnesumu veidā prezentēja vienu no Gara augļiem. Atvadu pasākumā skanēja dziesmas, bērni devās rotaļās, noslēgumā sekoja vakarēšana pie ugunskura un dažādi pārsteigumi. Katrs dalībnieks uzzināja, kurš no apkārtējiem bijis viņa slepenais draudziņš. Speciāli šim draugam katrs nometnieks bija izveidojis vaska sveci, un bija pienācis brīdis, kad dāvana klātienē jāpasniedz.
Skolotāji ir brīnišķīgi cilvēki
“Tā bērniem bija iespēja atpūsties. Viņiem šīs dienas bija interesantas un nozīmīgas. Tā bija satikšanās ar vienaudžiem ne tikai no savas skolas, bet arī ar bērniem no citām draudzēm,” vērtē J. Repsons. Viņš ir gandarīts, ka svētdienas skolas skolotāji ir brīnišķīgi cilvēki, un irs iepriecināts par Raunas skaisto dabu. Vaicāts par trikātiešu atsaucību, apmeklējot svētdienas skolas nodarbības, draudzes priekšnieks vērtē, ka noteicošā ir vecāku iniciatīva. “Paradokss, bet viņi atved savus bērnus uz svētdienas skolu, kaut paši ne vienmēr apmeklē dievkalpojumu. Labi, ka viņi rosina bērnus, tas dod garīgu impulsu viņu dzīvei un cerību,” saka J. Repsons.
