Valkas firmas “Parks KM” īpašnieks Vitālijs Mikāns ir gan uzņēmējs, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes darbinieks.
Valkas firmas “Parks KM” īpašnieks Vitālijs Mikāns ir gan uzņēmējs, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes darbinieks. Ikdienā biznesa lietu kārtošana viņam mijas ar dežūrām ugunsdzēsības dienestā, kur pastāvīgi jābūt gatavam sniegt profesionālu palīdzību nelaimē iekļuvušiem cilvēkiem.
Kaut tagad varētu visus spēkus veltīt tikai firmas autoservisa un auto rezerves daļu tirdzniecības attīstībai, V. Mikāns nedomā atsacīties no darba VUGD. “Tāds ir mans raksturs, un es tur neko nevaru izdarīt. Patīk asas izjūtas, kā arī pārbaudīt savas spējas ekstremālās situācijās. Tā kā pārgalvība ir mana rakstura īpašība, man darbs VUGD netraucē darboties biznesā,” saka V. Mikāns.
Pusaudža gados iemīlas uz mūžu
Uzņēmēja V. Mikāna dibinātā firma “Parks KM” pastāv astoņus gadus. Vispirms jaunais biznesmenis pats uzbūvēja un labiekārtoja autorezerves daļu veikalu, bet tagad jau trīs gadus viņam un līdzīpašniekam Andrim Veldrem pieder autoserviss, kur pārcelta arī rezerves daļu pārdotava. Firmai ir izveidojies pastāvīgs klientu pulks, un liela daļa pilsētnieku V. Mikānu uzskata par iedzimtu valcēnieti.
Patiesībā Vitālijs ir dzimis, audzis un pamatskolu beidzis Lubānā. “Pēc 8. klases beigšanas devos uz Naukšēniem, jo tur profesionāli tehniskajā vidusskolā varēja apgūt autoremontatslēdznieka profesiju. Tādu amatu biju izvēlējies, jo patika automašīnas. Naukšēnos atradu nākamo dzīvesbiedri Vitu. Viņa tur mācījās šūšanu. Biju tikai 15 gadu vecs, bet iemīlējos uz mūžu. Esmu daudzus dzirdējis runājam, ka pusaudžu gados dzimusi mīla nav pastāvīga un tā nav nopietna. Galīgi nepiekrītu tādam viedoklim, jo pats ar savu dzīvi esmu apliecinājis, ka arī agrā jaunībā var rasties nezūdoša mīlestība. Pēc skolas beigšanas Vita atnāca strādāt un dzīvot uz Valku, bet es dabūju darbu Valmierā. Tad man vajadzēja doties dienēt padomju armijā. Dienesta gadi arī bija interesanti un saspringti. Esmu dienējis uz PSRS robežas pie trijām valstīm — Afganistānas, Irānas un Japānas. Karojis Afganistānā neesmu, bet kara sekas esmu redzējis. Toreiz attiecīgās politikas iespaidā biju nolēmis piedalīties arī karadarbībā. Kad Turkmēnijā mūs apmācīja kaujām, māte man atsūtīja trīs “Melnā balzama” pudeles, lai es tās iedotu priekšniecībai un pierunātu virsniekus mani nesūtīt karot. Tās pudeles pats ar draugiem izdzēru, tomēr karot ar afgāņiem mūs neaizsūtīja. Tā asus piedzīvojumus neiznāca izjust, bet saspringti bijām visu laiku, jo atrasties uz Afganistānas un Irānas robežas arī bija riskanti. Par nervu un fizisko slodzi liecināja kaut vai tas, ka zaudēju svaru. Bija laiks, kad svēru tikai 59 kilogramus,” stāsta V. Mikāns.
Dzīves pieredzi iegūst no gudriem cilvēkiem
Pēc dienesta Vitālijs atgriezās Valkā, kur dzīvoja sieva Vita, un strādāja dažādos darbos — SCO par šoferi, tad būvbrigādē, vēlāk par šoferi laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā. “Šis laiks man bija bagāts ar to, ka ļoti daudz ieguvu no cilvēkiem, kuriem bija lielāka dzīves pieredze un gudrība. Ļoti labas atmiņas esmu saglabājis par darbu vadītāju Juri Rusmani. No viņa esmu guvis ļoti labu dzīves pieredzi, arī praktiskās iemaņas. Man nav daudz draugu, bet Juri noteikti par tādu uzskatīju. No viņa dzīvē esmu daudz mācījies,” atzīst Vitālijs. Pēc darba “Ziemeļlatvijā” viņš iestājās darbā ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. “Tur viena diennakts jādežurē, bet nākamās trīs dienas ir brīvas. Centos atrast kādu papildu nodarbošanos, bet neko interesantu man nepiedāvāja. Tad draugi pierunāja pašam veidot savu uzņēmumu. Tā kā autolietās biju ieguvis pamatzināšanas, nolēmu pievērsties šai jomai. Vispirms tapa veikals, bet pēc tam — autoserviss,” ar uzņēmējdarbības sākumu iepazīstina V. Mikāns.
Vajag tikai iet un darīt
Var tikai pabrīnīties, kā pēc saspringtām dežūrām ugunsdzēsības dienestā vēl ir enerģija veidot uzņēmumu un kārtot tā legalizēšanai daudzos dokumentus. Turklāt jāseko līdzi arī firmas ekonomiskajam stāvoklim. V. Mikāns uzskata, ka tādu spēku dod jaunība un, protams, vēlme iesākto padarīt līdz galam. “Tolaik uzņēmējdarbības vadīšanā nekādu skolu nebija. Arī man daudz kas nebija skaidrs — pie kā vērsties, kādus papīrus vajag —, bet atrisinājums šai problēmai patiesībā ir vienkāršs — jāiet, jāinteresējas un jādara,” apliecina V. Mikāns.
Uzņēmējs gan atzīst, ka arī pašam piemīt īpašības, kuras viņš uzskata par rakstura trūkumu. “Esmu dzimis Svaru zīmē, un dažreiz manī enerģijas uzplūdi mijas ar atslābumu. Arī pamatskolu beidzot, audzinātāja manā raksturojumā ierakstīja, ka man raksturīga kampaņveida darbība. Ir laiks, kad neskaitu stundas, bet daru un daru. Tad svari nosveras uz otru pusi, un kādu laiku neko īpašu nevēlos veikt. Tas ir trūkums, ar ko cīnos, bet līdz šim uzvaru pār sevi neesmu guvis,” atzīstas Vitālijs.
Uzņēmējam jābūt korektam
Tomēr netrūkst arī labu īpašību, kas raksturīgas Svaru zīmē dzimušajiem. Piemēram, šāgada Horoskopu kalendārā par Svariem rakstīts, ka šīs zīmes cilvēki ir harmoniski un nosvērti. V. Mikāns apliecina, ka viņš biznesā visaugstāk vērtē korektumu un noteiktību. “Šīs divas īpašības uzņēmējdarbībā uzskatu par ļoti būtiskām. Nenoteiktību nevaru ciest. Savukārt par veiksmes garantu sekmīgai uzņēmējdarbībai uzskatu pieredzi. Liela pieredze darbā ļauj visus pienākumus veikt kvalitatīvi,” saka V. Mikāns.
Viņa autoservisā pašlaik strādā pieci cilvēki. “Uzņēmumā pret darbiniekiem cenšos izturēties kā savējais, kaut ne vienmēr tas izdodas. Protams, tas firmas vadītāja un strādājošo attiecībās nav labākais variants, bet tāds nu esmu. Gribu citiem uzticēties un vēlos, lai man uzticas, bet, kā jau minēju, ne vienmēr izdodas uzturēt šādas attiecības, jo gadās arī dažādi nepatīkami pārsteigumi,” atzīst V. Mikāns.
Pieņemot darbā cilvēkus, viņš necenšas vēl citur noskaidrot, kāds speciālists darba meklētājs ir. “Mūsdienās darba ņēmējam pašam jāprot savu varēšanu un prasmi piedāvāt. Ir jāprot pārliecinoši uzrakstīt tā saucamo CV. Ja tajā minētā informācija mani pārliecina, es darbinieku pieņemu uz pārbaudes laiku. Tajā arī var redzēt, kāda viņam ir profesionālā prasme,” skaidro V. Mikāns.
Atpūšas kopā ar ģimeni
V. Mikāns ar dzīvesbiedri Vitu audzina divus bērnus — Kati un Kristapu. “Brīvo laiku pavadām visi kopā. Atpūtu plānoju kopā ar sievu un bērniem. Vasarā vislabprātāk brīvdienas pavadīt braucam pie jūras. Pats šīs izklaides vēl cenšos apvienot ar savu vaļasprieku — makšķerēšanu. Esmu makšķerējis ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas ezeros un upēs. Šogad mans lielākais loms ir 4,6 kilogramus smaga līdaka,” stāsta V. Mikāns.
Līdztekus ikdienas darbam Vitālija ikdienā liela nozīme ir arī sportam. “Ar sportu nodarbojos sen, bet pašlaik esmu kļuvis par ugunsdzēsības profesionālā sporta fanu. Protams, gadi rit uz priekšu, un jaunie nupat par mani sāk skriet un rīkoties ātrāk. Tagad esmu treneris. Pie Valkas ģimnāzijas izveidoju jauno ugunsdzēsēju komandu. Tajā iesaistīju arī dēlu Kristapu, kurš pašlaik ir ieskaitīts Latvijas izlasē. Trenēju 17 bērnus. Mūsu lielākais panākums ir 3. vieta Latvijas čempionātā, turklāt šogad pirmo reizi Valkas jauniešu komandas seši dalībnieki piedalījās arī Eiropas mēroga jauno ugunsdzēsēju sacensībās Horvātijā. No Latvijas uz šīm sacensībām izvirzīja 10 jauniešus, no kuriem seši ir valcēnieši, divi no viņiem bija Vācijā. Tas ir liels panākums,” palepojas V. Mikāns.
Pēc viņa domām, dzīvē daudz ko var panākt, tikai nedrīkst nobīties no sarežģījumiem, bet, tiklīdz ir iespēja, jāsāk rīkoties un pašam sevi jāpārliecina, ka vari to izdarīt. “Tā ir šī pārgalvība, ko sākumā minēju. Tā nav bravūra, bet vienkārši aktīva rīcība. Kad ugunsdzēsēju atestācijā no Rīgas atbraukušais komisijas loceklis pamanīja manā raksturojumā vārdu “pārgalvīgs”, viņš pavaicāja, ko tas nozīmē. Kad paskaidroju, vīrs man paspieda roku,” atklāj V. Mikāns.
