Vai Smiltenē, Jāņkalna pusē, mājvietu atradusi pūce vai kāds no Latvijā reti sastopamajiem ūpjiem?
Vai Smiltenē, Jāņkalna pusē, mājvietu atradusi pūce vai kāds no Latvijā reti sastopamajiem ūpjiem?
Pēc aculiecinieku stāstītā, Jāņkalna parkā kaut kas dzīvo, bet kas konkrēti — neviens nezina. Cilvēki runā, ka plēsējputns uzbrūkot vārnām un tās nogalinot.
Tā nesen tikusi pārbiedēta netālu no Jāņkalna esošās mākslas skolas kurinātāja. Sieviete gāja uz šķūni pēc malkas. Pāri šķūnim lidoja liels, pūcei līdzīgs putns ar beigtu vārnu nagos. Ieraudzījis cilvēku, tas pārbijās un nometa vārnu zemē.
Cilvēki spriež, ka tas varētu būt ūpis. Tieši ūpi savas melnās vistas saplosīšanā vaino kāda smilteniete, kura dzīvo netālu no Tiltleju ezera. Viņa esot dzirdējusi ūpim raksturīgu saucienu.
Trešdien vakarpusē Jāņkalnā un Lazdukalnā ūpi mēģināja sasaukt putnu vērotājs Andris Klepers, taču bez rezultāta.
Visā Latvijā ir tikai aptuveni 50 pāri ūpju, stāsta A. Klepers. Viņam zināmā Smiltenei tuvākā vieta, kur novērots ūpis, ir Gaujas apkārtne pie Smiltenes – Valkas autoceļa. “Ziemā ūpis varētu atlidot līdz Smiltenei. Jāņkalns un Lazdukalns ir šiem putniem atbilstošas vietas: vecas, lielas priedes viņiem patīk. Arī meža pūce vārnu var noķert, taču tas notiek ļoti reti. Viņa tās biežāk padzen, bet neplosa,” skaidro A. Klepers.
Ja Smiltenē uz dzīvi patiešām apmeties ūpis vai pat ūpju pāris, ornitologiem tas būtu interesants novērojums.
Ūpis ir lielākais pūču dzimtas putns un Latvijā ir redzēts maz, iespējams, slēptā dzīvesveida dēļ. Māju tuvumā šis putns nemēdz uzturēties, taču A. Klepers ūpi novērojis Rīgas Bērnu klīniskās slimnīcas apkārtnē. Ziemā barības trūkums spiež putnus pārkāpt savu kārtību, tāpēc ūpji retu reizi novērojami arī pilsētā. A. Klepers skaidro, ka ūpis parasti nebarojas ar vārnām, taču tā var notikt, ja kāda ziņkārīgāka patrāpās pārāk tuvu. Vārnas parasti ceļ lielu kņadu un dzen gan ūpi, gan pūci projām. Ūpis, arī meža pūce var medīt vāveres, žurkas, peles, sliekas un daudz ko citu, kas atbilst šo putnu ēdienkartei. “Nav gan dzirdēts, ka kāds no pūčveidīgajiem uzbruktu mājputniem,” piebilst A. Klepers.
Smilteniete Ināra apgalvo, ka Jāņkalnā kāds pūčveidīgs putns noteikti dzīvo. Agros pavasara rītos viņa dzirdējusi gari stieptu, tricinošu ūjināšanu. Vēl sieviete Jāņkalnā redzējusi divas beigtas, taču nesaplosītas vārnas un secinājusi, ka no Jāņkalna šoziem pazudušas vāveres.
***
Par ūpi
Ķermeņa garums pieaugušam putnam — 65 līdz 70 centimetru. Apspalvojums brūni raibs vai dzeltenbrūns, maskējošs. Acis lielas, oranžas. Virs galvas spalvu pušķi — “austiņas”, kas kalpo dekorācijai.
Lidojums ir kluss, lēns, parasti zems. Ūpja tēviņa balss ir monotons, dobjš “uhū”, kas biežāk dzirdams agri pavasarī vai pat ziemas beigās klusos vakaros līdz pat piecu kilometru attālumā.
Ligzdo uz zemes, visbiežāk pie koka saknēm, bedrē vai ieplakā, alā, reti — koka dobumā, dažreiz arī cita putna ligzdā.
Ūpis ir ļoti jutīgs pret traucējumiem, var pamest ligzdu ar mazuļiem. Vairošanos ietekmē barības daudzums. Barību meklē klajumā, labi redzamā vietā, ezerā vai izgāztuvēs. Ūpju pāris turas kopā visu mūžu.
