Pirmo reizi ūdensslēpes parādījās 1922. gadā, kad tās izgudroja amerikānis Ralfs Samuelsons.
Pirmo reizi ūdensslēpes parādījās 1922. gadā, kad tās izgudroja amerikānis Ralfs Samuelsons.
Pēc vairākiem gadiem vēl diviem amerikāņiem radās spīdoša ideja par ūdensslēpju radīšanu. Neko nezinot par Samuelsona izgudrojumu, 1925. gadā Freds Vollers saņēma vēsturē pirmo patentu pašu izdomātajam ūdensslēpju modelim, arī no priedes koka. 1928. gadā Dons Ibsens no Vašingtonas štata, arī nezinot par iepriekšējiem atklājumiem, izgudroja savas ūdensslēpes un bija trešais cilvēks, kuru atzina par ūdensslēpošanas kā sporta veida izgudrotāju. Visi izgudrotie slēpju pāri bija līdzīgi cits citam: slēpes bija taisītas no priedes ar speciālu impregnēšanu, un tām pāri bija gumijas stiprinājumi kājām.
Uzreiz pēc izgudrošanas ūdensslēpes bija iekarojušas vīriešu sirdis. Sievietes varēja tikai novērot savas “otras puses” lidojam pār ūdens spoguli. Braukt ar ūdensslēpēm skaitījās nepieklājīgi, turklāt tas bija arī bīstami. Stāvokli izlaboja Ketrina Lornersone no Mičiganas štata. 1929. gadā viņa pirmo reizi izbrauca ar ūdensslēpēm, bet pēc pusgada brauca, turoties pie troses tikai ar vienu roku.
Gadu vēlāk pirmais izgudrotājs Ralfs Samuelsons veica pirmo lēcienu uz viļņiem. Turpmāk lēcieni pārauga sākumā ūdens slalomā, vēlāk veikbordā.
Pirms Otrā pasaules kara Amerikā tika nodibināta Ūdensslēpošanas sporta asociācija. Ūdensslēpošana kļuva par sacensību sporta veidu. Pēckara gados ūdensslēpes ieguva popularitāti visā pasaulē. 1946. gadā Ženēvā sportistu grupa, kura demonstrēja meistarību motorlaivu sacensībās, organizēja Starptautisko ūdensslēpošanas sporta savienību.
Šodien šis sporta veids kļuvis tik populārs, ka 1998. gadā Grieķijas Olimpiskā komiteja rekomendēja ūdensslēpošanu kā olimpisko sporta veidu. 2008. gadā tā tiks iekļauta Olimpiskajās spēlēs.
No Latvijas Ūdensslēpošanas federācijas lapas internetā (www.uf.lv)
