Valkas novadpētniecības muzeja izstāžu zālē no 12. februāra līdz 10. martam apskatāma projekta izstāde “Ūdens – dzīvības un enerģijas avots”.
Projekta ietvaros Valkas ģimnāzija radījusi ceļojošu audio vizuālu ekspozīciju “Ūdens refleksijas”, kurai skolēni veidoja radošus darbus par ūdens tēmu ar zīmējumu, fotogrāfiju, mūzikas, prezentāciju un vārda palīdzību.Kad pasaule pārveidojasProjekta dalībnieki ir: Valkas ģimnāzija (koordinējošā skola) Latvijā, Visaginas “Gerosios Vilties” vidusskola Lietuvā un Valgas Krievu ģimnāzija Igaunijā.Visaginas “Gerosios Vilties” vidusskola ekspozīcijā ir pārstāvēta ar Vitālija Bogdanoviča fotogrāfiju izstādi “H2O kā iedvesmas avots”. Vitālijs Bogdanovičs – fotogrāfs, dizainers, muzikants, pārliecināts optimists un nelabojams romantiķis – dzimis Krievijā, bet savas dzīves lielāko daļu pavada Lietuvā. “Vērojot viņa fotogrāfijas, saproti, ka pasaule brīnumainā kārtā pārveidojas, ja uz to skatās caur fotoaparāta skatu meklētāja lodziņu,” vērtē projekta koordinatore Dace Langenfelde no Valkas ģimnāzijas.Katru reizi ierauga ko jaunuV. Bogdanovičs ir vairāku Lietuvas un starptautisko fotokonkursu dalībnieks un laureāts. 2008. gadā viņa personālizstāde notika Lietuvas Republikas Seimā. Mākslinieku Lietuvas skaistums ir savaldzinājis tik ļoti, ka viņš kājām izstaigājis valsti no Visaginas, kas atrodas pie Baltkrievijas robežas, līdz Baltijas jūras krastiem. Vitālijs prot apstādināt acumirkli. Viņa fotogrāfijas ir tik daudzslāņainas, ka tajās katru reizi var ieraudzīt kaut ko jaunu.Valkas ģimnāziste Anna Ābena: “Ūdens katram no mums kaut ko nozīmē. Dažiem tā ir tikai sastāvdaļa tējas pagatavošanai, citiem – bagātīga jūtu pasaule. Vērojot upes, ezerus, mūs vienmēr pārņem neierastas sajūtas.” Viņa domā, ka pelēkajās dienās cilvēkus pārņem saldas skumjas un ilgas pēc pagātnes. Skatoties ūdenī, mums ir dota iespēja labāk iepazīt sevi, saprast savas jūtas. “Ūdens it kā pārvēršas par mūsu dvēseles spoguli, atklājot mums pašiem sevi. Gribot negribot nākas pasmaidīt par savu raksturu un jūtām,” domā Anna.Tādēļ, ka ūdens ir svētsSavukārt Dianai Bočkovai ūdens vienmēr esot nesis prieku. “Sajūtu prieku savā sirdī, kad no debesīm līst. Var aizmirst visu uz pasaules un spēt ieslēgties sevī – sajust tikai apkārtni, vēja šalkoņu, saules rietu, viļņu maigos sitienus un mazliet… ūdens pieskārienu,” raksta Diana.Agnese Matīsa uzskata, ka visi dzīvojam laikā, kad materiālās vērtības ieņem ļoti nozīmīgu lomu, varētu pat sacīt – pašu galveno. Ikdienas steiga, daudzie pienākumi un augstās prasības citam pret citu prasa tik daudz laika un enerģijas. Darot ierastos darbus un sūrojoties par sīkumiem, mēdzam aizmirst, kas ir patiešām nozīmīgi. Arī Agnese ikdienā nemēdzot aizdomāties par tik pašsaprotamu lietu kā ūdens. “Vai koki zaļotu, ja tiem nebūtu ūdens? Vai laukos rudenī tiktu novākta raža? Vai cilvēks var izdzīvot bez ūdens? Nē. Ja nebūtu ūdens, dzīvība pazustu. Kādēļ baznīcā, kad bērniņam ir kristības, viņu apslaka ar ūdeni? Tādēļ, ka ūdens ir svēts,” nešaubās Agnese.“Izstādē vēl nav Krievu ģimnāzijas sagatavotā stenda. Diemžēl plānotajā laikā materiālus nesaņēmām. Igauņi sola tos atgādāt ceturtdien,” “Ziemeļlatviju” informē muzeja speciāliste Ligita Drubiņa.
