Lielbritānijas prinča Harija vieglprātīgā dižošanās ar hitleriskā nacisma simboliku kādā masku ballītē izraisījusi karstas debates Eiropas sabiedrībā.
Lielbritānijas prinča Harija vieglprātīgā dižošanās ar hitleriskā nacisma simboliku kādā masku ballītē izraisījusi karstas debates Eiropas sabiedrībā. Izskanējis pat ierosinājums par svastikas kā nacisma simbola aizliegšanu visās ES valstīs, jebšu līdz šim šāds aizliegums bija spēkā Vācijā.
Vēsture gan ir tiepīga dāma, to nevar svītrot, ne aizliegt. Ja runā par simboliem vispār, tad tiem nozīme tikai attiecīgā kontekstā, bet nacisms kā ideoloģija tiek apkarota visā pasaulē jau vairāk nekā pusgadsimtu. Bet Hitlers nebija ne pirmais, ne pats oriģinālākais, kurš atklāja svastiku. Ne velti tagad satraukusies Anglijā dzīvojošā gandrīz miljonu lielā hinduistu kopiena, kuru reliģiskie rituāli vispār nav domājami bez ugunskrusta zīmes izmantošanas. Dīvaini tikai, ka starp protestētājiem par ieceri aizliegt šo svētzīmi līdz šim nav jūtamas latviešu balsis. Vai tiešām baidāmies, ka nejēgas mūsu sentēvus apvainos fašismā?
Nedaudz vārdos par vēsturi
Daudzkārt mēdz pieminēt, ka sesnesos laikos bijis mītisks indoeiropiešu pirmtautas kobības periods, kad daudzas ciltis runājušas ļoti līdzīgā pirmvalodā. Kopīga valoda un kopīgas tradīcijas nodrošināja arī kopīgu izpratni par simboliem. Vēl pirms pieciem tūkstošiem gadu baltu ciltis koncentrējās Dņepras lejteces krastos, kur līdzās baltiem dzīvoja piecas seno āriju (āriešu) ciltis. Kad šajās teritorijās iebruka kareivīgās skitu ciltis, gan balti, gan āriji devās katrs uz savu pusi. Balti virzījās turp, “kur saule riet Jāņu vakarā”, līdz pirms četriem tūkstošiem gadu nokļuva līdz Baltijas krastiem. Savukārt āriji vispirms nonāca tagadējās Irānas teritorijā (Irāna — no Arian), bet vēlāk apmetās Indostānas pussalā, kur viņu svētie vīri sanskrita valodā sacerēja gan Rigvēdu, gan citus reliģiska satura tekstus, uz kuriem balstās hinduisms un daļēji arī budisms.
Svastika kā reliģisks simbols pazīstams ne tikai indoeiropiešu tradīcijās, bet vēsturiski izveidojušies divi visplašākās izplatības areāli: Indija un Latvija. Hinduismā kāškrusta zīmi vairāk lieto višnuīti (dieva Višnu pielūdzēji), bet šādu zīmi atradīsim arī šivaītu tempļos, nedaudz retāk arī budismā. Hinduisti svastiku uzskata par veiksmes nodrošinājumu, kaut filozofiskā skaidrojumā varam runāt par Saules, par Uguns maģisku atveidojumu. Svastika ir dzīvības nepārtrauktība, mūžīga kustība.
Latvijas simbolikā svastikai līdzīga nozīme, tikai der piebilst, ka mums zināmi daudzi svētzīmes paveidi, un katram var būt sava funkcija maģijas rituālos. Nav mums nevienas Lielvārdes jostas varianta, kuru negreznotu vairākas svastikas. Kad arheologi atklāja tā saukto Stāmerienas sagšu, viņi tur saskatīja līdz 38 svastiku paveidus. Der piebilst, ka savulaik Liepājas muzeja vadītājs Jānis Sudmalis (Imanta Sudmaļa tēvs) Stāmerienas sagšas kopiju turēja savā darba kabinetā pie sienas.
Diskreditēt iespējams visu
Tā nu izgadījies, ka latviešu nacionālo svētzīmi iespējis diskreditēt viens maniakāls diktators tikai tāpēc, ka vienu no svastikas paveidiem izvēlējies par savas āriskās apmātības simbolu. Vairs īsti nav zināms, kurš gudrinieks Hitleram bija šādu ideju ieteicis, bet pilnīgi skaidrs, ka nacisti nav turējuši prātā latviešu baurus, bet gan reliktos āriešus, proti, hinduistus. Kaut laikmetu gaitā šo zīmi ir pazinušas arī daudzas citas tautas, domājams, arī ģermāņi, bet senajos tempļos pa retam svastika lietota arī semītu tradīcijās. Arī somugri, kaut nebūdami indoeiropieši, svastiku atzinuši par sev radniecīgu, somi kādreiz to lietoja pat kā pazīšanās zīmi uz kaujas lidmašīnām. (Lielvācija uz lidmašīnām attēloja melnu parasto krustu melnā aplī.)
Prātā kāds atgadījums sešdesmitajos gados. Kādā no rajona skolām puikas starpbrīžos bija pasākuši jārēties ar savstarpēju “apštempelēšanu”. Vispirsms uz plaukstas ar krītu kaut ko uzķēpāja un tad centās uzsist kādam uz pleca. Un gadījās, ka šādā veidā svastikas zīmi bija iemantojis fanātiskas partijnieces dēlēns, tika sacelta pamatīga brēka. Fašisma draudus skolā mums izdevās novērst ar atjautību, jo jebkurš spiedogs nospiedumā izskatās kā spoguļattēls, un tā laika ideoloģiskajiem virsuzraugiem Pērkonkrusta simbols tomēr šķita mazāk kaitīgs.
Mistiķi kādreiz bija izvirzījuši teoriju par to, ka Hitlers svastikas kāšiem izvēlējies nepareizo virzienu, tāpēc arī nacionālsociālisms zaudējis. Ja hitlerisko simbolu iegriež, tad rotācijas virziens ir pret sauli, un maģijā (ko Hitlers visnotaļ piekopa) tas nozīmē kaut ko negatīvu, deldējošu. Ar vārdu sakot, šāda Paradīzes durvju atslēga slēdz ciet, nevis vaļā. Interesanti, ka pērkonkrustiešiem tādā gadījumā simbols izraudzīts pareizāks, jo rotācija notiek pa saulei.
Kāškrusts, ugunskrusts, pērkona krusts, zaru krusts — mīļam bērnam daudz vārdu. Kad Gunārs Piesis Vijciema “Ielīcās” uzņēma filmu “Pūt, vējiņi!”, sētas ansamblis tika papildināts ar atvestu riju, kuras jumta čukuru rotāja oriģināls zaru krusts. Tiesa, drīz pēc filmēšanas šī unikālā svastika kaut kur nozuda, bet vēlāk sabruka arī nevietā uzslietā rija.
Svarīgas nianses
Hitlerieši svastiku attēloja melnā krāsā uz balta fona, ko ietvēra melns aplis. Somi, cik noprotams, lietojuši līdzīgu simbolu, tikai koši zilā krāsā. Katram svastikas paveidam senatnē bijusi noteikta funkcija, kas latviešiem iekomponēt ģeometriskās ornamentikas izstrādājumos. Hinduisti Indijā vai budisti Korejā svastikas zīmēja uz tempļa sienām, budisti dažkārt arī uz sēdošo Budas tēlu kāju pēdām.
Dziļu neizpratni izrāda Rietumu pašapzinīgie žurnālisti, arī politiķi, kad nepieļauj likt vienādības zīmi starp hitlerisma un staļinisma simboliem. Tikmēr Ungārijā aizliegts ar likumu izmantot sirpi un āmuru, ko Ļeņina laikā apstiprināja kā strādniecības un zemniecības solidaritātes simbolu. Jāteic gan, ka sirpjāmura rūna nesatur sakrālo simboliku, jo nebalstās senlaiku svētuma izpratnē. Svastika ir dziļi sakrāla zīme, un zaimot taču iespējams jebkuru svētumu. Arī piecstaru zvaigzne ir sena sakrāla zīme, ko lieto pat ASV karogā, bet boļševismu mēdz simbolizēt pentagramma sarkanā (asiņainā) krāsā. Savukārt senie latvieši piecstaru zvaigznes paveidu — Lietuvēna krustu — zīmēja uz durvīm, lai pasargātos no ļaunuma.
Varam tikai nožēlot, ka vēl 60 gadus pēc hitlerisma sagrāves cilvēki visniknāk vēršas pret nacisma ārējiem atribūtiem, kamēr aizvien jaunas ekstrēmistu grupas un pusmilitāras vienības plosās gan Vācijā, gan Krievijā. Un metastāzes nacionālboļševiku izskatā iesniedzas arī Latvijā.
