Pirmo reizi apmeklēju alternatīvās mūzikas neformālās apvienības “Smiltene Alternative” rīkoto koncertu Smiltenē, kaut arī šo mūzikas stilu nevaru saukt par savu. Godīgi sakot, gāju, lai redzētu pasākuma īpašā viesa Gacho uzstāšanos. Patika arī ideja, ko organizatori solīja publiskajā telpā – visi biļešu ienākumi tiks nodoti labdarības projektam “Balta, balta mana sirds”, kura galvenais mērķis ir atbalstīt Smiltenes novada bērnus, kuriem nepieciešama ilgstoša ārstāšana un rehabilitācija. Kā vienā no Gacho dziesmām, arī man ir divas ziņas – viena laba, otra slikta. Sākšu ar labo! Esmu patīkami pārsteigta, ka vietējie jaunieši ko tādu spēj noorganizēt. Muzikālās apvienības bija kvalitatīvas un baudāmas, nemaz nerunājot par Gacho, kurš “norāva jumtu”. Man patika vērot publiku, kuras mērķis nebija pārdzerties (varbūt kādam arī bija), bet gan kārtīgi izdejoties, iztrakoties, izbaudīt. Nemanīju nekādas lielās nekārtības, kautiņus. Tas ir ļoti pozitīvi. Tagad otra ziņa – sliktā. Viens no pasākuma organizatoriem “Ziemeļlatvijai” stāstīja, ka visus ienākumus no iegādātajām biļetēm nevarēs ziedot slimajiem bērniem, jo gandrīz visi uzrunātie sponsori atteikušies atbalstīt pasākumu. Iespējams, ka jaunieši īsti vēl neprot uzrunāt sponsorus, nereti arī paši atbalstītāji ir pārāk aizdomīgi pret visu, kas saistās ar alternatīvo un jauniešiem. Tāpēc ļoti žēl, ka sabiedrībā valda aizspriedumi, kas izgāž labas idejas.
