Smiltenes novada domei piederošā kapitālsabiedrība SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” saglabās neatkarību no citām ārstniecības iestādēm. Novada domes deputāti aizvadītajā nedēļā nolēma neveidot apvienību starp Cēsu, Smiltenes un Limbažu slimnīcu.
Tas nozīmē, ka Smiltenes novada ārstniecības iestādei jāspēj izdzīvot vienai apstākļos, kad veselības aprūpes budžets valstī ir krietni sarucis un nav zināms, kāds tas būs 2010. gadā.Deputāti uzdevuši SIA “Sarkanā Krusta (SK) Smiltenes slimnīca” valdei līdz šā gada 15. decembrim izstrādāt un iesniegt novada domei izvērtēšanai iestādes attīstības un darbības perspektīvo plānu. Domnieki vēlas redzēt arī finansiālo pamatojumu.Negrib zaudēt kontroliDeputāti atzīst, ka nav profesionāļi veselības aprūpē un viņiem nav skaidrs, ko darīt ar pašvaldības uzņēmumu nākamajā gadā. “Taču saprotam, ka Smiltenē nekad nebūs daudzprofilu slimnīca,” secina novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.Domājot, kā izdzīvot, jau no šā gada vasaras Vidzemes reģiona slimnīcas spriež par apvienības izveidošanu. Sākumā tādu bija plānots veidot starp Cēsu rajona pašvaldības aģentūru “Cēsu rajona slimnīca”, SIA “Limbažu slimnīca”, “SK Smiltenes slimnīca” un “Rīgas rajona slimnīca” (Sigulda). Apvienībā jau atteikušies piedalīties siguldieši un limbažnieki.Arī Smiltenes novada dome nestāsies apvienībā, lai nezaudētu kontroli pār slimnīcu (lēmumu pieņemšanā tai piederēs mazāk balsu). Deputāti arī neredz ieguvumu no apvienošanās ar Cēsu slimnīcu. Teorētiski apvienība SK Smiltenes slimnīcā nodrošinātu: dienas stacionāru, ambulatorās konsultācijas poliklīnikā, ko vajadzības gadījumā sniegtu arī Cēsu ārsti, diagnostikas izmeklējumus, aprūpes slimnīcas statusu, īslaicīgas sociālās aprūpes gultas, rehabilitāciju un mājas aprūpi.Divi balsojumā atturasBalsojumā par slimnīcu apvienības veidošanu atturējās deputāti Tija Zaļkalne, SK Smiltenes slimnīcas ārste onkoloģe, un Raitis Melderis, pašvaldības SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētājs.“Pat nezinu, kā būtu labāk,” saka T. Zaļkalne. “Skaidrs ir tas, ka Smiltenes slimnīca viena pati nepastāvēs, jo valsts tam nedod finansējumu. Naudas nav arī novada domei.” Deputāte grib redzēt koncepciju, kurā savu redzējumu paustu slimnīcas vadība, jo līdz šim nekas konkrēti neesot skaidrots. Arī R. Melderis grib vairāk informācijas no iestādes vadības, ko īsti slimnīcas ēkā tā grib attīstīt – pansionātu, sociālās gultas vai stacionāru. “Nav skaidrs, kādā veidā tiks organizēta veselības aprūpe, kur dabūs naudu un kas maksās. Un, ja te būs slimnīca, vai būs speciālisti, kuri tajā strādās?” spriež deputāts. SIA “SK Smiltenes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa atbalsta domes lēmumu: “Šobrīd mums pašiem ir labāk, jo varam lemt patstāvīgi. Reālu ieguvumu no apvienības neredzu.”Slimnīcas izvēlas atšķirīgu ceļuŠobrīd SK Smiltenes slimnīcas ēkā darbojas diennakts traumpunkts un dienas stacionārs, proti, operāciju zālē iespējams veikt nelielas ķirurģiskas manipulācijas. Taču pagaidām šo pakalpojumu attīstīt traucējot tas, ka iestādei nav pastāvīga anesteziologa, kā arī salīdzinoši mazais valsts finansējums. Personāls sniedz arī mājas aprūpi. “Galvenais, pie kā šobrīd strādājam, ir sociālās gultas, ko finansēs gan pacienti, gan pašvaldība. Gaidām, kad dome sāks organizēt Sedas pansionāta pacientu – Smiltenes novada iedzīvotāju – pārvešanu uz mūsu slimnīcas telpām,” skaidro S. Zvirgzdiņa.Limbažu slimnīca izvēlējusies citu ceļu. Jau uzreiz pēc diennakts stacionāra slēgšanas septembrī tā atvērusi dienas stacionāru ar ķirurģijas un terapijas nodaļu un viesnīcu pacientiem, kurā tie var palikt pa nakti. Stacionārā vidēji ir 55 pacienti. “Mums ir gan valsts finansēts, gan maksas dienas stacionārs. Attīstām arī mājas aprūpi un īslaicīgo sociālo aprūpi. Ļoti sadarbojamies ar ģimenes ārstiem un sociālajiem darbiniekiem,” stāsta slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Liene Česle. Viņa piebilst, ka tas viss sasniegts, pateicoties slimnīcas darbinieku entuziasmam un drosmei riskēt, sākot strādāt pēc jaunā modeļa.No 2010. gada 1. janvāra SIA “Limbažu slimnīca” kapitāla daļas piederēs Limbažu, Salacgrīvas, Alojas un Krimuldas novada domēm.
