Aizvien biežāk dzirdams, kā Smiltenes novada ļaudis atzinīgi novērtē labiekārtotās peldvietas un atpūtas vietas, jo pat šķietami vienkāršai laipai un soliņam ir sava odziņa, kas to padara īpašu. Šos darbus pēc pašvaldības un arī “Latvijas valsts mežu” pasūtījuma veic Daces un Aināra Ozoliņu ģimenes uzņēmums “Koka rokdarbi”.
Ozoliņu ģimenes mājās pirmo reizi “Ziemeļlatvija” viesojās pirms apmēram diviem gadiem, kad Dace ar Aināru un dēliem Emīlu un Klāvu Latvijā bija ieradušies brīvdienās, taču atpakaļ uz ārzemēm tā arī neaizbrauca. Tieši darbs Anglijā ģimenei raisījis pārdomas un sirds dziļumos licis apjaust, ka nav labākas vietas par Latviju, un tā arī ir. Smaidīgi, enerģiski, saticīgi, strādīgi un iedvesmojoši – tādi ir Ozoliņi. Iebraucot pagalmā, smaidīgs sagaida Ainārs. Saruna notiek turpat, sēžot uz viņa darinātajiem koka soliem. Palūkojoties apkārt, redzams, ka šeit dzīvo amatnieks, taču Ainārs saka: “Ir tāds teiciens, ka kurpniekam nav kurpju, bet drēbniekam bikšu – ar mani ir tāpat. Mājai ir tik daudz ko darīt, vajadzētu roku pielikt, bet nav kad, jo sezonas laikā pa galvu, pa kaklu skrienam. Atnāc mājās un nav spēka. Ārprāts! Sieviņa, protams, dusmojas. Pirms laba laika vajadzēja uztaisīt vienam cilvēkam bruņurupuča figūru, ko likt dārzā. Sieviņa teica, ka arī viņa tādu vēlētos. Tur tālāk pagalmā mums stāv celms. Saku – tur būs tavs bruņurupucis! Un tā jau gadu tas celms tur stāv, neesmu pieķēries klāt. Vismaz pirtiņu esmu sataisījis, bet arī mājai būtu laiks, tas ir skaidrs,” aizdomājoties saka “Koka rokdarbu” vadītājs, amatnieks Ainārs. Nebija, kas izveido dabas takuIzrādās, ka Ainārs pēc izglītības ir mežsargs un daba viņam vienmēr bijusi tuva, taču amatnieka prasmes apgūtas pašmācības ceļā. “Koka rokdarbiem” nupat palika četri gadi, taču pats uzņēmums darbojas gadus sešus septiņus. Par tā pirmsākumiem uzskatāma dabas taka kaimiņu – Virešu pagastā. “Sākās visi Eiropas projekti, dibināja biedrību “Ziemeļgauja”, kurā iesaistījās māsa. Vajadzēja pagastā būvēt dabas taku, bet reāli nebija, kas to izdara. Tad mēs ar māsu un brāli apņēmāmies to paveikt. Izveidojām un cilvēkiem patika. Arī Valkas pusē Zīles dabas taka ir mūsu veikums. Protams, šodien, skatoties uz izpildījumu, varētu teikt, ka vajadzēja tā vai šitā, taču tikai strādājot rodas pieredze un meistarība. Vēlāk izveidojās veiksmīga sadarbība ar “Latvijas valsts mežiem”, kura joprojām turpinās,” atklāj grundzālietis.Pēc “Latvijas valsts mežu” pasūtījuma izveidota un labiekārtota ne viena vien atpūtas vieta. Smiltenes pusē tās ir Niedrāja ezera apkārtnē un Klievezera pludmalē.Kaķim vajadzīga āra mājiņa“Koka rokdarbi” specializējas dārza mēbeļu izgatavošanā, dabas taku izveidošanā un to labiekārtošanā, taču ir radītas arī lapenes, pirtis, šķūnīši. Kā interesantāko pasūtījumu Ainārs atceras mājiņu kaķim. “Atnāk klients un stāsta, ka viņam nepieciešama mājiņa kaķim, nu gluži kā sunim būda. Sākumā likās dīvaini. Bet… kāpēc gan arī kaķim nevarētu būt savs namiņš? Galarezultāts bija patīkams. Saimniekam mājiņu atdevām, tikai nav zināms, vai kaķis tajā arī uzturas,” smaidot stāsta amatnieks.“Koka rokdarbu” vadītājs “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņam no koka patīk darināt visu to, ko var izmantot ārpus telpām. “Veidot koka mēbeles iekštelpām mani neaizrauj, jo darbs ārpusē ir raupjāks – nav nepieciešams tik smalki piestrādāt. Pēc dabas neesmu tik smalks cilvēks, lai sēdētu pie vienas līstes un urķētos stundām ilgi,” viņš paskaidro.Daba pasaka priekšāTomēr vērojot “Koka rokdarbu” veikumus, šķiet, katrs sīkums ir pārdomāts, un tā ir pievienotā vērtība. “Strādāt ar pievienoto vērtību arī ir mūsu moto. Tas objektā prasa papildu stundu, divas, par ko neviens nemaksā, taču tieši tas arī mūs raksturo un sagādā lielāko gandarījumu. Pasūtījumu ir vairāk, un tie kļūst apjomīgāki, jo cilvēkiem ir nepieciešams kaut kas atšķirīgs, kaut kas vairāk kā kantains dēlis,” pārliecinājies Ainārs.Ideju amatniekam netrūkst. Arī viņa sievu var dēvēt par ideju ģeneratoru, kura nereti palīdz ar padomu. “Īstenībā visu var nošpikot no dabas. Tajā ir tik daudz mākslas darbu un skaistu lietu, ka nekas jauns nav jāizdomā. Atliek vien izauklēt ideju. Tās pašas koku lapu formas, gliemežvāki. To visu var atspoguļot pat viena koka atzveltnē. Kāpēc tai jābūt taisnai un stūrainai, ja koks ir zarains?! Rīgā izstādē, kad prezentējām Smiltenes novadu, izlikām vienu solu, kurš bija izveidots no 40 centimetrus bieza, nekam nederīga koka. Pat ne malkai tāds nederētu, jo nevar saskaldīt, bet es to paņēmu un sazāģēju uz lentzāģa un sanāca vienreizējs krēsls! Otra tāda nav un nebūs, un arī it kā nederīgais koks tika izmantots. Ļoti vienkārši, tikai mazliet jāpiedomā. Protams, vieglāk un izdevīgāk uztaisīt 50 vienādus krēslus, galdus vai šūpoles un ar to nopelnīt vairāk, bet tas nav interesanti,” apgalvo “Koka rokdarbu” vadītājs.Palīgā nāk bērni“Koka rokdarbi” patiešām ir ģimenes izlolots uzņēmums. Jāpiebilst, ka tajā bez Aināra darbojas arī grundzālietis Andrejs Drāznieks. Lielākos objektos tiek piesaistīti arī līguma strādnieki, tomēr uzņēmuma kodols ir Ainārs un Andrejs.Ainārs ar prieku stāsta, ka koka rokdarbi interesē arī viņa dēliem, kuri nereti ir lielākie palīgi. “Puikām patīk. Lielajam ļoti, jo padodas. Mazajam reizēm nesanāk, tāpēc zūd pacietība. Viņš mums vairāk ir tehnoloģiju cilvēks. Nupat no pagasta divi zēni izteica vēlmi nākt palīgā, jo grib darboties ar koku. Ļoti jauki, lai nāk un pamācās! Man nekas nav pretim,” teic amatnieks.Domā par attīstībuŠur tur manīti arī sīkāki koka rokdarbi, un tās ir rotaļlietas mazākajiem – kastīte ar piecām sešām zvēriņu figūrām, akvareļa krāsām un otu. Pagaidām šādu ar roku darinātu attīstošu rotaļlietu nav daudz, taču jau tuvākā nākotnē šo ideju Ozoliņu ģimene centīsies attīstīt. “Ir nepieciešamas finanses, jo jāiegādājas viena iekārta. Projekts plānots apjomīgs,” nākotnē cerīgi raugās grundzālietis.Viņā nudien jūtama dzīvesprieka dzirksts! Pirms kāda laika viņš, kā pats saka, nopircis daļu savas bērnības. “Virešos iegādājāmies zemi pie pašas Gaujas, kur savulaik bija publiskā pludmale. Atceros, ka manā bērnībā tur izskatījās ļoti skaisti, pludmalē vienmēr bija sastopami daudzi cilvēki. Tagad aizaugušo zemes pleķīti iztīrījām un sakopām, lai atkal varētu ierīkot publisko pludmali, lai ikvienam būtu, kur aiziet,” stāsta Ainārs.Labie darbi nāk no sirds, jo Aināram, tāpat kā viņa ģimenei, patīk, ja cilvēki ir apmierināti un laimīgi. Ozoliņu ģimene arī apliecina to, ka Latvijā šajos nestabili ekonomiskajos apstākļos ir iespēja attīstīties un darīt to, kas sirdij tuvs. Atliek vienīgi strādāt.
Viedokļi
Alda Zvejniece, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja:– Es esmu patiešām ļoti priecīga, ka Ozoliņu ģimene ir atpakaļ Latvijā. Man patika, ka Dace un Ainārs atgriezās ar domu, ka te – Latvijā – ir vislabāk, un to viņi stāsta arī citiem. Palsas krastus padarīt par atpūtas vietu bija viņu ideja, jo interesē Latvijas daba. Līdz atskārsmei, cik viņi ir laimīgi, ka pašiem ir sava māja, Ozoliņu ģimene nonāca, būdami ārzemēs. “Koka rokdarbi” ir atšķirīgi no citiem, man patīk izpildījums. Ainārs un viņa ģimene ir ļoti saticīgi, tāpēc ir labs paraugs citiem. Normunds Vīksna, AS “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs:– Par Aināru mēs uzzinājām pirms kādiem desmit gadiem. Ar viņu ir viegli un patīkami sastrādāties – pie Niedrāja izveidotas savdabīgas laipas, kuru galā uzstādīti soliņi. Mūspusē tas ir tāds jauninājums, kas cilvēkiem patīk. Katra “Koka rokdarbu” radītā atpūtas vieta ar kaut ko atšķiras.
