Piedaloties Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas
9. klašu skolēnu vecāku sapulcē par priekšā gaidāmo izvēli, kur tālāk mācīties un savām atvasēm palīdzēt izdarīt dzīvē vienu no svarīgākajām izvēlēm, izskanēja viedoklis, ka pašvaldība par maz pievērš uzmanību tam, lai vidusskolas posma klasēs paliktu mācīties vietējie, nevis skatītos Valmieras vai citu skolu virzienā. Vecāki uzskata, ka ir diezgan kliedzoši un netaisnīgi, ka basketbola internāta audzēkņiem, puišiem no citām Latvijas pilsētām, pašvaldība apmaksā četras ēdienreizes dienā un piešķir citas ekstras, bet vietējiem vidusskolēniem – nekā. Līdz šim vidusskolēni varēja iegūt transportlīdzekļa vadītāja apliecību un pašvaldība apmaksāja teorijas apgūšanas kursus, bet vecāki dzirdējuši runas, ka nākamajā mācību gadā arī tā vairs nebūšot. Aprunājoties ar tagadējiem desmitajiem, viņi neslēpj savu sašutumu, jo iespēja skolā iegūst vadītāja apliecību bijis viens no iemesliem, kāpēc viņi palikuši mācīties Valkā. Saprotams, ka vecāki vēlētos lielāku atbalstu un kurš gan to negrib, tāpēc sapulcē bija jūtama neviennozīmīga atmosfēra.
Domājot par dzirdēto un ilgus gadus “Ziemeļlatvijā” rakstot par notiekošo novada domē, gribu vilkt paralēles un teikt, ka bieži vien pašvaldības vadība nenovērtē savus ilggadējos darbiniekus, kuri pienākumus veic pēc labākās sirdsapziņas, bet “ekstras” piesola jaunajiem. Pasarg Dievs, neesmu pret jaunu asiņu ieplūšanu pašvaldības darbā, bet varbūt, pirms aicināt jaunos speciālistus un solot viņiem konkurētspējīgas algas, mājokli un vēl citus labumus, vajadzētu izvērtēt jau esošo darbinieku ieguldījumu un atalgojumu? Ja tas tā būtu, tad cilvēkos nerastos rūgtums un sajūta, ka neviens viņus nenovērtē, līdzīgi kā ģimnāzijā. Saprotams, šodien katra skola cīnās, kā var un māk, lai saglabātu skolēnu skaitu, bet tomēr šajā cīņā nevajadzētu aizmirst pašu galveno – cilvēcisko faktoru un rūpi par savējiem.
