Mana mašīna prasīja nelielu aprūpi. Stāvot autoservisa pagalmā aiz Smiltenes baznīcas, es domāju, cik smagi šobrīd šai ēkai, jo mašīnas, dūmi, paplukušais izskats padarījuši to par sirmu, nelaimīgu vecenīti, kurai nav enerģijas, dzīvesprieka.
Atjaunotais ārskats baznīcai dotu citu staltumu. Tā vienkārši rēķinot, secināju, ka būtu vajadzīgi apmēram 50 tūkstoši eiro, lai baznīcai dotu jaunu jumtu un ārsienu krāsojumu.
Katrs cilvēks nes sevī mazu, lielāku, spilgtu, ļoti spožu gaismu, tieši tāpēc es īpaši Smiltenes novada ļaudis un visus citus labos aicinu ar vārdiem: “Padomā, atsaucies, palīdzi, ieraugi, sadzirdi, tici, ka var izdoties, domājot par baznīcas ēku Smiltenes centrā kā dāvanu Latvijas simtgadei!”
Baznīcas vadība avīzē “Ziemeļlatvija”, internetā varētu ievietot kontus u.c., kur ļaudis varētu ziedot savu naudiņu.
Pirms kāda laika es nejauši atradu Rīgā jumtu firmu, kas manas sētas divām ēkām perfekti, ātri uzlika jumtus. Firmas vadītājs teica: “Cik fantastiski atstāt aiz sevis ilgi stāvošus jumtus!” Iedotu šo meistaru telefonus, lai jumts jau šo ziemu varbūt varētu tikt uzlikts (manām ēkām arī lika ziemā).
Brīnišķīgas ir Dieva gaismas – zelta pilnas. Man pārvērtās pasaule, dzīve un es pati kā cilvēks.
Brauks tūristi un teiks: “Smiltenes novada ļaudis domā arī par virsotnēm – augstākām, lielākām.”
Simtgadei veltītie koncerti un sīkāki pasākumi izzudīs, bet baznīca stāvēs ilgi.
