Medikamenti ir izmaksu ziņā lētākais pasākums savlaicīgai ārstēšanai, kā arī tas, ko pacients visvairāk sajūt, jo ietekmē cilvēku finansiālo situāciju un iespējas.
“Medikamenti ir izmaksu ziņā lētākais pasākums savlaicīgai ārstēšanai, kā arī tas, ko pacients visvairāk sajūt, jo ietekmē cilvēku finansiālo situāciju un iespējas,” tā tikšanās laikā ar Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks” atzina Veselības ministrijas Farmācijas departamenta (VMFD) direktors Juris Bundulis.
Tajā pašā laikā Latvijā joprojām vismazāk no visām Eiropas valstīm atvēl līdzekļus kompensējamiem medikamentiem. Tādējādi arī situācija ar onkoloģisko medikamentu pieejamību ir tāda, kāda ir…
Otrdien, 15. martā, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” sanāksmē piedalīties bija uzaicināts VM FD direktors Juris Bundulis. Sanāksmes mērķis bija — saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem par kompensējamo medikamentu sistēmu un medikamentu pieejamību tieši onkoloģiskajiem pacientiem. Pacientus interesēja jautājumi par medikamentu pieejamību, izrakstīšanas un saņemšanas kārtību.
Šogad, daļēji mainot centralizētā iepirkuma un valsts kompensējamo medikamentu kārtību, proti, kad daļa centralizēti iepirkto medikamentu ir pārlikti uz kompensējamo medikamentu sarakstu, ir panākts zināms finansiāls pieaugums kompensējamiem medikamentiem kopumā, tajā skaitā arī onkoloģiskajiem. Tajā pašā laikā nav skaidrs, kas notiek ar tiem medikamentiem, kurus joprojām iepērk centralizēti un kuru resursi ir ļoti ierobežoti. Tāpat nav skaidrs, kā rīkoties pacientiem, kuri nesaņem STANDARTA terapiju stacionārā, ja centralizētajos iepirkumos kādu konkrētu medikamentu nav vai arī tie ir iepirkti nepietiekamā daudzumā. Viņiem jāgaida pat pusotrs gads, līdz sistēma varētu uzlaboties, un tas onkoloģiskajam pacientam ir mūžība! Kā uzsvēra daktere Signe Plāte, tieši ar centralizētajiem iepirkumiem joprojām ir problēmas un turpinās situācija, ka katra ceturkšņa pēdējā mēnesī saslimušie cilvēki paliek bez adekvātas ārstēšanas, bez adekvātas ķīmijterapijas, bet viņiem tas ir dzīvības un nāves jautājums. J. Bundulis teica, ka tiks darīts viss, lai jau nākamgad situāciju uzlabotu. Ko darīt šogad? Jautājums palika neatbildēts…
Pacienti atzīmēja, ka joprojām pastāv problēmas ar medikamentu iegūšanu, jo ģimenes ārsti bieži neizraksta kompensējamos medikamentus, lai gan atbilstoši diagnozei un kompensējamo medikamentu sarakstam, pacientam tie pienākas. Cilvēki minēja vairākus konkrētus gadījumus, kad viņi zāles pirkuši par savu naudu, jo ārsts atteicies tās izrakstīt. Juris Bundulis savukārt bilda, ka gadījumos, ja ir problēmas vai aizdomas, ka ārsts neraksta zāles, kuras pienākas, pacientam ir tiesības zvanīt uz tuvāko Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) nodaļu, lai noskaidrotu savas tiesības. J. Bundulis teica, ka tad, ja pacients piezvana vai uzraksta iesniegumu, ir iespējams pārskatīt konkrētā ārsta rīcību un bieži palīdzēt pacientam iegūt medikamentus. Kā svarīgu J. Bundulis atzīmēja šogad ieviesto jauno kārtību, kad kādam pacientam vajadzīga individuāla terapija, proti, medikamenti, kuri nav kompensējamo zāļu sarakstā. Tad var sasaukt ārstu konsīliju un pacients ar konsīlija lēmumu un savu iesniegumu var vērsties VOAVA. Protams, šādiem izņēmuma gadījumiem ir stingri finansiāli ierobežojumi. Šobrīd paredzētā summa ir 100 000 latu gadā (šā gada pirmajos mēnešos iztērēti jau vairāk nekā 50 000 latu…).
“Es nevaru teikt, ka visi saņems visu,” uzsvēra J. Bundulis pēc tam, kad “Dzīvības koka” biedri vairākkārt norādīja uz onkoloģiskās ārstēšanas specifiku — smagajām terapijām (ķīmijterapija un staru terapija) un smagajiem blakus efektiem pēc tām, norādot, ka tie bieži ir tāpēc, ka ārstēšanā nevar izmantot modernākos medikamentus. Viņš norādīja, ka tuvākā pusotra gada laikā nekāds uzlabojums nav gaidāms. Pēc tam, iespējams, varēs sākt analizēt ārstēšanas shēmas un blakņu novēršanu. Farmācijas departamenta direktors uzsvēra, ka tieši šā gada pirmais pusgads parādīs, kā sistēma strādā. Iespējami trīs scenāriji: 1) jaunizveidotā sistēma strādās, atvēlētais medikamentu finansējums būs pietiekams, tad varēs notikt jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušana kompensējamo sarakstā; 2) ja līdzekļu atkal nepietiks, tad būs jāstrādā pie budžeta grozījumiem, prasot papildu finansējumu; 3) ja papildu finansējums netiks piešķirts, tad sarakstā nevarēs iekļaut jaunas diagnozes un jaunus medikamentus.
Neatbildēts palika jautājums, kurš rūpēsies par to, lai piepildītos otrais scenārijs, jo pirmais ir nereāls, bet trešais ir pacientiem vissliktākais.
Līdz šim onkoloģiskie pacienti maz aktualizējuši savas vajadzības un skatījumu uz lietām, tāpēc 2004. gadā tika izveidota Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, kas kopš janvāra ir arī starptautiskās organizācijas “Europa Donna” atzars Latvijā. Tās mērķis ir veicināt onkoloģisko pacientu dzīves kvalitāti, celt pacientu pašapziņu un ar informācijas palīdzību lauzt stereotipus, kas sabiedrībā iesīkstējuši par ļaundabīgajiem audzējiem. Šodien vēzi var un vajag ārstēt!
