Pavisam drīz Latvijas pilsoņiem būs jāpauž sava attieksme pret krievu valodu, jāizšķiras, vai tā varētu būt otra valsts valoda. Viedokļi ir tik atšķirīgi. Vieni uzskata, ka šo pasākumu vajag ignorēt, jo referenduma rosinātājiem ir tikai teorētiskas iespējas īstenot savu ieceri dzīvē, bet otri domā, ka sava attieksme jāizsaka ikvienam, lai pēc tam ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā arēnā nerastos diskusijas par to, ka par krievu valodu ir nobalsojuši vairāk vēlētāju nekā pret. Šajā gadījumā var notikt dažādas spekulācijas, izraisot turpmākus konfliktus. Interesantu viedokli šajā jautājumā kādā rīta intervijā Latvijas radio izteica politoloģe Ilze Ostrovska, kura padziļināti ir pētījusi migrācijas procesus Latvijā. Viņa uzskata, ka pie mums dzīvojošajiem krieviem nav izdevīgi, lai krievu valoda kļūst par valsts valodu, un aicina krievus balsot pret. Viņas argumenti pauž, ka krievu valoda veicinātu krieviski runājošo bagāto uzņēmēju un vidusšķiras imigrāciju Latvijā ne tikai no Krievijas, bet no visām krieviski runājošām Vidusāzijas un Āzijas musulmaņu valstīm, un tādā veidā viegli izkonkurētu vietējos uzņēmējus un vidusšķiru. Tas pilnībā mainītu šejieniešu dzīvi un viņu labklājību uz slikto pusi. Krievi iekritīs pašu raktajā bedrē. Viņi dzīvo ilūzijās par pasaulē notiekošajiem globālajiem procesiem. Visvairāk gan piekrītu tiem, kuri uzskata, ka referendums par otru valsts valodu ir nekaunīgs uzbrukums Latvijas valstiskuma pamatiem un tas nekādā ziņā nav pieļaujams.
