Katru nakti ar busiņu uz Rīgu, pa dienu – kartupeļu vagā. Ja atpūtai atliek sešas stundas, tad – labi. Ražas laiks.
Katru nakti ar busiņu uz Rīgu, pa dienu – kartupeļu vagā. Ja atpūtai atliek sešas stundas, tad – labi. Ražas laiks. Tāda šobrīd ir Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Jaunievāni” saimnieku ikdiena.
Blomē izsenis ir nodarbojušies ar kartupeļu audzēšanu. Vēl padomju gados tieši no šejienes uz Ļeņingradas tirgiem devās ne viena vien smagā automašīna ar agrajiem kartupeļiem. Laiki mainījušies, un tagad vairums blomēniešu tupeņus audzē savai iztikai, tomēr ir zemnieki, kas tos izvēlējušies par saimniecības galveno produkciju. Lielākā saimniecība, kurā kartupeļi aug 21 hektāra platībā, ir “Jaunievāni”. Lāsma un Raimonds Mucenieki šo nišu pamazām pētījuši teju vai desmit gadus. Iesākumā bijis pus hektārs. Tad vairāk un vairāk. Pamazām izpētītas un pārbaudītas arī šķirnes. Visam pa vidu bijis arī viens gads pilsētas dzīves, kura laikā saprasts, ka laukos tomēr labāk. Tāpēc pārdots dzīvoklis un īpašumā iegūti “Jaunievāni”. Nu jau ceturto gadu viņi ir pārliecināti, ka atrasta īstā nodarbošanās. Ir iztikšana, un arī saimnieks var salīdzināt zemniekošanu savā īpašumā ar algas darbu kokapstrādes uzņēmumā, kur strādājis pirms tam. Lai arī alga bijusi normāla, veselība sākusi protestēt pret smago un monotono darbu. Raimonds nenoliedz, ka kartupeļu laukos arī darba netrūkst, bet veselība tomēr netiekot bendēta.
Zemnieki labprāt dalās pieredzē par viņu tīrumos pārbaudītajām tupeņu šķirnēm. “Katru gadu kāda padodas labāk, cita – sliktāk, tāpēc nepieciešamas septiņas līdz astoņas,” uzskata Raimonds. “Laura”, “Vineta”, “Solists”, “Nikola”, “Granula” – šie kartupeļi garšo pašiem audzētājiem, un tie ir laba tirgus prece. Garšīgi esot arī jaunās šķirnes “Marabella” bumbuļi, bet vēl jāpārbauda, kā padosies to raža.
Pēc trīs līdz četru gadu ataudzēšanas zemnieki iegādājas jaunu sēklu, citādi kartupelis jau zaudē savu tirgus izskatu.
Vaicāti, kura no šķirnēm visbiežāk ir uz Mucenieku pusdienu galda, abi zemnieki apgalvo, ka garšīgas ir visas, un viņi īpaši tās nešķiro. Kuru tobrīd novāc, to arī gatavo maltītei.
Tomēr Rīgas tirgū, uz kurieni katru nakti no Blomes dodas busiņš ar kārtējo kartupeļu kravu, galvenās ir nevis audzējuma garšas īpašības, bet gan izskats un cena.
Blomēnieši aprēķinājuši, ka pašiem vest produkciju uz Rīgu ir daudz izdevīgāk, nekā sadarboties ar uzpircējiem. 80 latu par tonnu, – aptuveni tik būtu jāzaudē, ja viņi izlemtu aicināt vairumpircējus uz savu saimniecību.
Nav noslēpums, ka šogad kartupeļu laukos bija jācīnās ar Kolorādo vabolēm un to kāpuriem. “Jaunievānu” saimnieki pārliecinājušies, ka miglojot nedrīkst kukaiņu indei piejaukt nekādas piedevas. Piemēram, pret lakstu puvi kartupeļi jāapstrādā atsevišķi, jo tad problēmas nerodas.
