Slīkšana visbiežāk nemaz neizskatās tā, kā lielākā daļa cilvēku to ir iedomājušies vai arī kā ir redzējuši filmās – nav skaļu saucienu pēc palīdzības vai māšanas ar rokām utt. Reālajā situācijā slīkšana ir tikai neliela ūdens šļakstināšana, bez māšanas ar rokām un saucieniem pēc palīdzības, jo:
– izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības. Runāšana ir elpošanas sistēmas sekundāra funkcija, tādēļ vispirms tiek nodrošināta elpošana un tikai pēc tam spēja runāt;
– mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības;
– slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot;
– slīkstoši cilvēki, kas cīnās, lai noturētos uz ūdens virsmas, psiholoģiski nevar pārtraukt slīkšanu un veikt brīvas kustības ar rokām, piemēram, māt pēc palīdzības, peldēt uz glābēja pusi vai aizsniegt glābšanas ekipējumu.
Par slīkšanu ūdenī liecina tādas pazīmes kā: cilvēka galva atrodas zemu ūdenī un mute ūdens līmenī, galva atliekta atpakaļ un mute ir vaļā, stiklainas acis un „tukšs” skatiens, kā arī nespēja fokusēt redzi, aizvērtas acis, strauja elpošana vai elsošana, cilvēks reti parādās virs ūdens virsmas.
Protams, iepriekšminētais nenozīmē, ka cilvēks, kas ūdenī kliedz, māj ar rokām un sauc pēc palīdzības, nav nokļuvis nelaimē. Šādā gadījumā cilvēks varbūt jau ir sajutis briesmas, tomēr atšķirībā no īstas slīkšanas situācijas cilvēks var palīdzēt savā glābšanā, piemēram, pieķeroties pie glābšanas riņķa.
Bieži pazīme, ka kāds slīkst ir tā, ka cilvēks neizskatās tā, it kā viņš slīktu. Viens no veidiem, kā noteikt, vai cilvēks neslīkst, ir vienkārši pajautājot: “Vai viss ir kārtībā?” Ja cilvēks atbild kaut ko, tad, visticamāk, viņam briesmas nedraud. Bet, ja viņš klusē un viņa skatiens ir vērsts “nekurienē”, tad, iespējams, viņš slīkst.
Svarīga ir ātra reakcija un steigšanās palīgā, jo no slīkšanas reakcijas sākuma līdz beigām cilvēka ķermenis ūdenī atrodas vertikālā stāvoklī un, ja cilvēks netiek izglābts, šādā stāvoklī virs ūdens tas var atrasties no 20 līdz 60 sekundēm pirms nogrimšanas zem ūdens virsmas.
Rīcība gadījumos, ja cilvēks slīkst:
– nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas;
– slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tāpēc sākotnēji novērtējiet situāciju un savas spējas palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā;
– slīkstošam cilvēkam var sniegt palīdzību arī no krasta, piemēram, pametot virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai citu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.
Ja esat slīkstošo cilvēku izvilkuši no ūdens, bet viņš neelpo, tad svarīgākais ir atjaunot elpošanu. Nekavējoties veiciet atdzīvināšanas pasākumus (ABC shēma – sirds masāža un elpināšana). Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, cietušais sāk normāli elpot vai arī izsīkst spēki un nav iespējams turpināt atdzīvināšanas pasākumus.
Ja esat izvilcis slīkstošu cilvēku no ūdens un viņš elpo, tad līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu ierašanās brīdim:
– parūpējieties, lai cietušais justos komfortabli un viņam būtu silti;
– veiciet sasildīšanu no ārpuses un dodiet dzert siltu šķidrumu, bet nekādā gadījumā nedodiet alkoholu;
– esiet blakus cietušajam un uzmaniet viņa stāvokli, jo cietušā stāvoklis vienmēr var mainīties – tas var uzlaboties, bet var arī pasliktināties. Tāpēc vienmēr jābūt blakus, lai situāciju varētu kontrolēt un nepieciešamības gadījumā palīdzēt;
– notikuma vietā ierodoties mediķiem vai glābējiem, sniedziet pēc iespējas plašāku informāciju par notikušo – ja cilvēks ticis izvilkts no ūdens, jāpastāsta, vai viņš bija pie samaņas vai bija bezsamaņā, elpoja vai neelpoja, kas tika darīts, kāda veida palīdzība tika sniegta.
