“Ziemeļlatvijas” 27. marta numurā publicējām rakstu “Piepilsētas parkā tecina kļavu sulas”, kurā rakstījām, ka Kalnamuižā pie pirmā nama kāds ieurbis kļavās. Lai arī urbēja darbība nebija saskaņota, vairums iedzīvotāju tajā neko nosodāmu nesaskata. Tomēr, ikvienam jāņem vērā, ka Smiltenes novadā ir izstrādāti saistošie noteikumi “Par apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību”.
Šobrīd Latvijā daudzviet cilvēki izmanto iespēju uzturā lietot kļavu un bērzu sulas, kuru ieguve nav nosodāma, ja vien iedzīvotāji pirms tam ievēro vairākus noteikumus. Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa informē “Ziemeļlatviju”, ka šogad šis ir pirmais gadījums, kad saņemta informācija, ka pilsētā vai tās tuvumā esošajos kokos urbj sulas. Noskaidrots, ka kalna nogāze ir Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā, zināma arī vainīgā persona, kura savu rīcību iepriekš nebija saskaņojusi ar zemes īpašnieku. Veiktas mutiskas pārrunas, bet, kā piebilda N. Liepa, ja vēlreiz konstatēs šādas darbības, tiks piemērots administratīvais sods.Pirms rīkojies, noskaidro!Lai nerastos pārpratumi, kad cilvēki nezināšanas pēc pārkāpuši noteikumus, Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze vērš uzmanību, ka apstādījumi teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir apsaimniekojami un aizsargājami, tāpēc pirms urbt bērzos vai kļavās, būtiski ir pārliecināties, kam konkrētā zeme un koki pieder. Tāpat jebkura rīcību uz svešas zemes ir iepriekš jāsaskaņo ar tās īpašnieku.“Parkos un pilsētā ir sastopami speciāli stādīti un pašizsējas koki, līdz ar to atsevišķās vietās, kur koki ir sastādīti ar nolūku, tiem ir augsta ainaviskā vērtība. Urbšana koku stumbrā var nodarīt lielu, neatgriezenisku kaitējumu, tādēļ lūgums savu darbību uz pašvaldības zemes saskaņot ar pašvaldību. Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli. Vēlamies atgādināt, ka visiem augošiem veseliem kokiem ir ekoloģiska un estētiska vērtība. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts, ka par apstādījumu bojāšanu uz valsts vai pašvaldības zemes var uzlikt naudas sodu,” skaidro M. Mūze.Noteikumi visiem vieniPašvaldības saistošajos noteikumos numur 9/11 “Par apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību” ir noteiks, ka apstādījumi ir visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, celiņi, ūdenstilpnes, takas, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei. Saistošie noteikumi numur 09/10 Smiltenes novada Sabiedriskās kārtības noteikumu 36. pants nosaka, ka par zālienu un apstādījumu bojāšanu, tai skaitā koku, var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no pieciem līdz piecdesmit latiem, bet juridiskām personām no piecdesmit līdz 250 latiem.Neiesaka parkos un ēku tuvumā“Sulu urbšanas procesā tiek bojāts koka stumbrs, kas ir neatgriezenisks bojājums, un šis ievainojums būs pakļauts sēņu infekcijai, kas vēlāk novedīs pie trupes attīstības. Ja koka stumbrā ir trupe, tad, tai pakāpeniski attīstoties, palielinās risks, ka koku var izgāzt vai nolauzt vētrā”, skaidro sertificēts arborists Ēriks Indriksons. Līdz ar to šādu mehānisku darbību uz koku var klasificēt kā koku bojāšanu, tāpēc būtiski ir to darīt pareizi. Iedzīvotāju zināšanai, Ē. Indriksons neiesaka urbt kokos, kuri atrodas tuvāk par 25 metriem no ēkām vai komunikāciju un elektrības līnijām, jo katrs urbums stumbrā samazina koka izturību pret vēju. “Neiesaku sulas tecināt no ļoti jauniem un veciem kokiem, jo šādā situācijā sulu daudzums būs neliels. Nekādā gadījumā netecināt sulas no dižkokiem un parkos,” papildina arborists. Jāpiebilst, ka Smiltenes novada dome ir saņēmusi izsmeļošus Ē. Indriksona ieteikumus par sulu tecināšanu no bērziem un kļavām, ar kuriem ikvienam būs iespēja iepazīties portālā ziemellatvija.lv.
