Visa diena vienā skriešanā, reizēm uz vellapēda arī uzsēžos, fiziskā slodze tā kā būtu, bet – še, tev! Mugura un sprands sāp, bet dakteris paziņo, ka muskuļi par vāju, lai mani noturētu. Fizioterapeite Santa Āboltiņa skaidro – ja dziļie muskuļi nedarbojas, to balsta funkciju pārņem virsējie muskuļi, kas no nepiemērotas slodzes sāk sāpēt, ar laiku rodas arī citas veselības problēmas. Kurā brīdī muskuļi “aizmiguši”, katram ir savs stāsts, bet, kā joko fizioterapeite, slinkums jau ir cilvēka otrais amats! Viena no iedarbīgākajām fizioterapijas metodēm, kas stiprina dziļo muskulatūru, stabilizē mugurkaulu un ķermeni, kā arī trenē muskuļu spēku, ir slinga jeb saišu terapija.
Spēles ar gravitāciju
Slinga terapiju visbiežāk izmanto muguras problēmu diagnosticēšanā un ārstēšanā, vispirms veicot pieaugošas slodzes testu muskuļiem un nosakot vājāko punktu. Tālāk jau strādā uz dziļajiem vēdera muskuļiem un stabilizē dziļo muguras muskulatūru. Tiek izmantotas dažāda veida cietas un elastīgas saites dažādu ķermeņa daļu iekarināšanai, veidojot dažādas kombinācijas, lai mērķtiecīgi izraudzīta slodze precīzi darbotos uz vajadzīgajām muskuļu grupām, neizšķērdējot spēkus citām ķermeņa kustībām un samazinot slodzi noteiktām locītavām.
Izslēdzot gravitācijas spēku iedarbību, veiksmīgāk var kontrolēt locītavu kustības un muskuļu darbību, nesāpīgi palielinot un atjaunojot arī kustību apjomu. Vingro gan guļus, gan sēdus vai balstā uz rokām, virzoties no vienkāršākā uz sarežģītāko, slodzi pamazām kāpinot. S. Āboliņa uzsver, ka vingrojuma laikā nedrīkst just sāpes. Ja rodas diskomforts, atgriežas pie tās pozīcijas, kurā vingrojumu var izpildīt maksimāli kvalitatīvi un bez sāpēm.
“Spēles ar gravitāciju” ļauj trenēt arī līdzsvara, kopējo ķermeņa izjūtu, un slinga terapiju plaši pielieto gan neiroloģijā, gan pēctraumu un pēcoperāciju periodos. Faktiski terapijas pielietošanai esot ļoti maz ierobežojumu no pacienta veselības viedokļa – akūtas traumas, asiņošana, bruka. Lielākā problēma varētu būt īpašais aprīkojums un apmācīts fizioterapeits. “Rīgā daudzviet tas ir pieejams, arī rehabilitācijas centrā Vaivaros, bet ārpus Rīgas – ne visur. Pārbrauc pacients mājās pēc rehabilitācijas, un viss, nav tālākās, uzturošās terapijas,” secina S. Āboliņa. Bez lielā, profesionālā aprīkojuma ir pieejams arī minivariants, ko var uzstādīt un izmantot mājās, taču vispirms noteikti būtu jāpakonsultējas ar speciālistu. “Var gadīties, ka uzvelk sevi augšā un lejā nolaist vairs nevar,” pabrīdina fizioterapeite.
Vingrošana kārtīgai slodzei
“Ja ar parastiem vingrinājumiem nevar dziļos muskuļus stiprināt, iekar slingos. Tāpat vecāki cilvēki ne vienmēr var izpildīt vingrinājumus, bet slingu terapija viņiem der. Tas ir efektīvi gan ārstēšanā, gan muskuļu spēka palielināšanā,” atzīst fizioterapeite. Daudzas sievietes, piemēram, cieš no tādas delikātas problēmas kā urīna nesaturēšana, bet ne vienmēr mājās veiktie vingrinājumi ir gana efektīvi: jo cilvēks nezina un nesaprot, kur un kā nepieciešams nodrošināt slodzi. Ar slingiem un noteiktiem vingrinājumiem var panākt, ka cilvēks arī sajūt, kādi vēl muskuļi viņam ir un kā tie varētu noderēt. Un apzināta līdzdarbošanās ikvienai terapijai ļauj kļūt efektīvākai. Tāpēc slingus izmanto gan fitnesā kā alternatīvu trenažieru zālei, gan profesionālajā sportā, gatavojoties sacensībām. Iedarbojoties uz dziļajiem, snaudošajiem muskuļiem, tiek stimulēta arī vispārējā asinsrite un līdzsvarots tonuss. Savukārt atbrīvojot saspringtos un stiprinot vājos muskuļus, uzlabojas stāja un fiziskā forma kopumā.
Slinga jeb saišu terapija izstrādāta pagājušā gadsimta 40. gados, kad Eiropā pēc poliomielīta – bērna triekas – epidēmijas mediķiem vajadzēja palīdzēt slimības skartajiem. Pirmos “saišu solus” konstruēja profesors Tomsens (Thomsen) Vācijā un Gatrijs-Smits (Guthrie-Smith) Anglijā. Terapija un ideja tika pamesta novārtā pēc poliomielīta vakcīnas izveides, bet renesansi piedzīvoja 90. gadu sākumā Norvēģijā, kur to plaši izmanto profesionālajā sportā slēpotāju, tramplīnlēcēju un ātrslidotāju sagatavošanā.
UZZIŅAI
◆ Vecuma ierobežojumu slinga terapijai nav, taču ir svara ierobežojums – līdz 250 kilogramiem tehniskā ekipējuma izturības dēļ.
◆ Zināma līdzība varētu būt ar pilatēm, kas arī iedarbojas uz dziļajiem muskuļiem un nereti izmanto papildaprīkojumu.
Piecu sekunžu likums
ĒDIENS. Nomestu ēdienu var bez bažām ēst, ja tas uz grīdas sabijis ne vairāk par piecām sekundēm. Pēc tam var izrādīties, ka tas jau ir inficēts ar kādām parazītu oliņām. Karalienes Marijas Londonas universitātes pētnieks ārsts Ronalds Katlers (Ronald Cutler) veicis eksperimentu, lai pārbaudītu nerakstītu, bet neapzināti pielietotu likumu – bērna nomestu ēdienu vecāki cenšas pacelt uzreiz, lai varētu tomēr apēst, bet to nedara, ja pagājušas vairāk par piecām sekundēm. Eksperiments pierādīja, ka pēc piecām sekundēm būtiski pieaug inficēšanās risks. Jāpiebilst, ka eksperiments veikts, ēdienu metot uz grīdas, ne zemes.
Vaino vairogdziedzeri
MATI. Dienā zaudēt 50 līdz 100 matus ir normāli, taču pastiprināta matu izkrišana var būt ne tikai reakcija uz stresu, nepilnvērtīgu uzturu vai lietotajiem medikamentiem, bet arī sekas hormonālām pārmaiņām vairogdziedzera disfunkcijas gadījumā.
Ja liekas, ka pastiprināti izkrīt mati, jāizvērtē, vai uzturā ir pietiekami B grupas vitamīnu, cinka, dzelzs, jāveic galvas masāža vai biežāka matu ķemmēšana ar suku divas stundas pēc ēšanas – kad asinīs visvairāk barības vielu, vai jākonsultējas ar ģimenes ārstu, lai pārbaudītu vairogdziedzera darbību.
Regulēs mikročips
APETĪTE. Septiņus miljonus eiro piešķīrusi Eiropas Pētniecības padome “inteliģentā implanta” pētījumiem, ziņo BBC. Britu zinātnieku grupa jau veikusi pētījumus ar dzīvniekiem, kuriem pie klejotājnerva (vagus nerve) tiek implantēts mikročips, kas ietekmē nervu signālus. Pētījumu vada profesori Kriss Tomazū (Chriss Toumazou) un Stefans Blūms (Stephen Bloom), kuri norādījuši, ka čips nebloķēs apetīti, bet to kontrolēs – sūtīs signālus, ka jāēd lēnāk, pietiek ēst un tamlīdzīgi, tā novēršot pārēšanos.
Taisnība, ka pats var nopirkt encefalīta vakcīnu un doties pie ārsta/māsiņas iešpricēt? Mans ģimenes ārsts teica, ka tā esot vislētāk, bet dzirdēts, ka jāpērk pie ārsta.
Zāļu valsts aģentūrā apstiprina, ka vakcīnas var būt brīvā pārdošanā aptiekās. Pirms iegādāšanās gan vajadzētu vienoties ar ģimenes ārstu par vakcinēšanu – vai nav kādi citi apstākļi, kāpēc to nedrīkst konkrētajā brīdī darīt. Jāņem arī vērā, ka vakcīna jāuzglabā atbilstošos apstākļos, līdz tiek izmantota.
