Šorīt rudens modās ar lielu sauli, un es pārvērtu savu sirdi par biti, lai savās dvēseles kārēs ienestu kaut ko no Palsmanes baznīcas 200 gadu jubilejas. Un bija jau arī ko nest.
Vispirms es ienesu sevī tālo laiku, kad 1817. gada 16. oktobrī pirmais Palsmanes mācītājs Frīdrihs Daniels Vārs iesvēta šo celtni un baznīca ver durvis Palsmanes draudzei. Brīvajā laikā no baznīcas darba savācis, apkopojis Palsmanē dzirdētās vairāk nekā 400 tautas dziesmas, izdodams grāmatā, kas nokļūst arī Anglijā pie rakstnieka Skota. Viņš ir arī agronomiskās literatūras pamatlicējs – stāstījis, kā jāaudzē kartupeļi.
Iepriecināja, ka Palsmanes ļaudis sakopuši, sakārtojuši Vāra kapavietu, ciemiņi aizdedza sveces, lika ziedus un dziedāja. Palsmanieši ieguvuši stūrīti vēstures un vietu, kur augstākām domām stāt.
Pēc Vāra apciemošanas kapiņos baznīcā uzstājās dzejniece Marika Svīķe un mūziķis Jānis Žagariņš. Es savās sirds kārēs ienesu viņu vārdus: “Tu esi te, un te ir tava vieta.” Šī baznīca ir noteikti palsmaniešiem vieta un tiem, kas vēlas dzirdēt Dieva vārdu.
Kad uzstājās Smiltenes senioru koris “Mežābele”, baznīcas svētki kļuva vēl plašāki, augstāki, dzirdot Dievam veltītus vārdus:
“Tā kā sauli,
Tā kā ziedu,
Tevi priekšā
Es redzu arvien.”
Kora dziedātāju balsīs ietās dzīves spēks, krāsainība un enerģija. Klausoties manas sirds kāres pielija brīnumaini. Šeit vietā teikt par iepriecinājumu, ko radīja Smiltenes novada domes vadītājs Gints Kukainis, sniegdams baznīcai dāvinājumu un būdams klāt visu svētku laiku.
Vēl skanīgāki svētki kļuva, kad spēlēja ērģelniece Inga Rācene un Boļeslava Voļaka brāsbends, kurā spēlē izcili mūziķi no Rīgas. Dzirdēju Šūberta, Hendeļa, Bēthovena u. c. skaņdarbus, kas daži radīti pat vairāk nekā pirms 400 gadiem.
Jā, viss, ko radījis augsts, dziļš cilvēka gars, ir mūžīgs un nemirstīgs.
Svētkus piedzīvoja arī baznīcas dārzs, rudenīgi izrotāts, kurā visi varēja baudīt dažādus ēdienus.
Paldies svētku organizētājiem, lai krāsainas un enerģiskas dienas turpmāk!
