Strenču kokaudzētavā stādu ražošana ir uzsākta divās jaunās siltumnīcās — 2500 kvadrātmetru platībā katrā. Ievērojami ir palielinājies dārza apjoms — uzbūvēti trīs poligoni brīvā dabā ietvarstādu glabāšanai.
Strenču kokaudzētavā stādu ražošana ir uzsākta divās jaunās siltumnīcās — 2500 kvadrātmetru platībā katrā. Ievērojami ir palielinājies dārza apjoms — uzbūvēti trīs poligoni brīvā dabā ietvarstādu glabāšanai.
“Ir apgūtas jaunas platības, tās atbrīvojot no koku celmiem. Šogad tur paredzēts uzsākt stādīšanas darbus. Ja pagājušajā gadā stādu realizācijas apjoms bija plānotie seši miljoni, tad šogad paredzēts pārdot astoņus miljonus egles, priedes un bērza stādu,” informē Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks.
Jautāts, cik lielā mērā audzētava spēj apmierināt pieprasījumu pēc stādiem, J. Zvejnieks atbild, ka apmierinot tos pircējus, ar kuriem ir noslēgts līgums. Pārējiem gribētājiem tiek izpalīdzēts iespēju robežās. “Darbā gadās visādas situācijas. Dažiek klientiem ir nācies atteikt vējgāžu dēļ. Tieši tāpēc palielinām ražošanas apjomu, lai jau nākamajā un aiznākamajā gadā būtu pietiekami daudz stādu, lai apstādītu tās platības, kas cieta no vējgāzēm,” stāsta J. Zvejnieks.
Pašlaik kopā zem plēves ir 0,8 hektāri. Katrā no siltumnīcām apritē ir 1,1 miljons stādu. Kokaudzētavas siltumnīcā ir betona grīda, kas nodrošina vienmērīgu mitrumu un tātad arī vienmērīgu stādu augšanu, jo viss ir līdzens un ūdens siltumnīcā nekur nenoplūst.
Pēc pārdošanas apjomiem līderpozīcijā ir priedes — vairāk nekā 50 procentu no visiem pārdotajiem stādiem. Pārējo daļu aizņem egles un bērzi. Pavisam nenozīmīga ir melnalkšņu tirgus daļa — tikai 60 tūkstoši stādu.
Presē ir parādījušās ziņas, ka Latvijā būtu audzējama hibrīdapse. “Tā ir radusies Amerikas un Eiropas apses krustošanā. Kalsnavā jau plāno izveidot meristēmu laboratoriju, kur paredzēts audzēt šo hibrīdo apsi. Tas ir normāli, jo šis koks 35 gados izaug līdz ciršanas vecumam. Tai ir baltāka koksne. No papīra ražotāju viedokļa tas ir izdevīgi, jo koksne mazāk jābalina. Tā ir vispiemērotākā celulozes ražošanai. VAS “Latvijas valsts meži” nākotnē to noteikti audzēs, lai arī ekspluatācijas izmaksas ir lielākas nekā citām koku sugām. Pirmās hibrīdās apses Kalsnavā sāka audzēt jau pagājušajā gadā,” komentē stādu audzēšanas speciālists.
J. Zvejnieks atzīst, ka Strenču kokaudzētavā lielākās problēmas ir ar darbaspēku — tieši trīs nedēļām ir nepieciešams daudz strādnieku. Kokaudzētavā ir astoņi štata darbinieki, ieskaitot arī dekoratīvo augu kopējus, kuri strādā visu gadu. No aprīļa sākuma līdz novembra beigām strādā apmēram 35, bet vasarā pat līdz 50 cilvēku.
