Vasarā diezgan bieži nākas redzēt kādu ievainotu savvaļas putnu vai meža zvēru, jo dzīvnieku pasaulē, tāpat kā cilvēku sabiedrībā, neiztiek bez nelaimes gadījumiem.
Vasarā diezgan bieži nākas redzēt kādu ievainotu savvaļas putnu vai meža zvēru, jo dzīvnieku pasaulē, tāpat kā cilvēku sabiedrībā, neiztiek bez nelaimes gadījumiem.
Vairāki cilvēki ir interesējušies, ko tādā gadījumā darīt, jo nezina, vai ir kāda veterinārā institūcija, kur var vērsties pēc palīdzības. Un vai tiešām dzīvniekam, kas guvis traumu vai izskatās nespēcīgs, jebkurā gadījumā jācenšas palīdzēt.
Valkā praktizējošā veterinārārste Ingrīda Vilne skaidro, ka dabā ir savi likumi, kas liek izdzīvot stiprākajiem, tomēr ir situācijas, kurās dzīvniekiem vai putniem jācenšas palīdzēt. “Nereti, ieraugot zemē mazus putnēnus, cilvēki nesaprot, ka viņi mācās lidot, un mēģina tos paņemt rokās. To nevajag darīt. Ja arī kāds ir izkritis no ligzdas, vecāki to turpina barot. Tas bieži atgadās ar pūču mazuļiem. Viņi mīt turpat zem koka sūnās un atrodas vecāku aprūpē. Ja tomēr putnam ir konstatēts nepārprotams spārna vai kājas lūzums, tad jāpalīdz, bet pirms tam jāizdomā, vai būs iespējams rūpēties par putnu arī pēc izveseļošanās. Parasti gan tas vēlas aizlidot brīvībā, bet ir gadījumi, kad jāturpina barot. Savukārt tādu putnu, kas pēc traumas izdziedināšanas vēlas atgriezties brīvībā, nedrīkst aizturēt, kaut arī ir vēlēšanās lidoni paturēt. Zinu gadījumu, kad pie kādas skolas palīdzība tika sniegta stārķim un bērni pēc tam viņam visu vasaru pienesa vardes. Apņēmība palīdzēt nav šķirama no atbildības. Ja cilvēks grib palīdzēt, vajadzētu piezvanīt man uz veterināro klīniku, un gadījumā, ja viņš uzņemas atbildību par cietušo putnu arī vēlāk, centīšos palīdzēt,” saka I. Vilne.