Šodien, visu mīlētāju dienā, Ēveles pagasta «Palšu» saimniece Ausma Kulmane ar asarām acīs vīram Rūdolfam novēl ātrāk atveseļoties un pārrasties mājās no slimnīcas.
Šodien, visu mīlētāju dienā, Ēveles pagasta “Palšu” saimniece Ausma Kulmane ar asarām acīs vīram Rūdolfam novēl ātrāk atveseļoties un pārrasties mājās no slimnīcas. Kulmaņi 25. februārī bērnu, mazbērnu un kuplā radu saimē iecerējuši svinēt savas Zelta kāzas.
“Gājis visādi, kā jau dzīvē — gan labi, gan ne tik labi. Nebūtu paši tik stīvi, neliktos, ka tik daudz gadu pagājis. Mēs viens otru balstām. Ja vienam ir slikti, otrs pārdzīvo un palīdz, kā var. Esam kā cibiņa ar vāciņu,” secina Ausma. Viņu laulības dzīve iztikusi bez ārišķībām — vīrs sievai nav dāvinājis dārgas dāvanas un ziedu klēpjus. Pirmā vīra dāvana jaunajai sievai bijis skaists katūna audums kleitai. Viņa par to bijusi bezgala priecīga, jo ģimenē, kurā kopā ar Ausmu augušas divas māsas un trīs brāļi, bērniem apģērbs darināts no vecāku valkātajām drēbēm. Pirmā Ausmas izejamā kleita bijusi šūta no kaimiņienes dotas melnas zīda kleitas ar baltu apkaklīti.
Lai gan arvien biežāk Kulmaņu pārim gadu nastu liek sajust veselības problēmas, Ausmai acis mirdz no dzīves enerģijas un optimisma.
Kulmaņi dzīvojuši saticībā, viens otru lolodami un cienīdami, tāpēc sieva pašlaik ļoti uztraucas par vīru. Abi bijuši lieli dziesmu mīļotāji un ilgus gadus dziedājuši ansambļos.
“Būs labi! Jābūt labi,” sevi drošina sieva.
Ausma atceras, ka 1956. gada 25.februārī arī bija sestdiena, gluži kā šogad. Bijušas dziļas sniega kupenas un liels sals. Ausma un Rūdis uz pagastmāju sarakstīties un viens otram jāvārdu teikt braukuši ar zirgu. Ģimenes albumā diemžēl nav neviena kāzu foto, jo Rūdis ar draugu paši nolēma tās izgatavot, bet tas neizdevās. Toties daudz fotogrāfiju tapa Kulmaņu Sudrabkāzās.
Ausma un Rūdis cerējušies divus gadus. Viņa strādājusi kantorī par uzskaitvedi, bet viņš — par šoferi. Tik ilgi braukājis garām, kamēr viens otrā ieskatījušies un iemīlējušies. Draudzēšanās laikā topošas vīrs savai izredzētajai iemācījis braukt ar motociklu. Ausmai joprojām patīk šoferēt, un viņas rīcībā pašlaik ir golfiņš. Drosmīgā autobraucēja vadīšanas apliecību ieguva septiņdesmito gadu sākumā. Visu mūžu Rūdim sirdslieta ir ķimerēšanās ar tehniku, tāpēc viņa pārziņā ir arī govs slaukšana, jo to veic ar slaukšanas aparātu. Savukārt Ausma ģimenē ir galavārda teicēja un vīrs nekad nav iebildis pret sievas pieņemtajiem lēmumiem.
Ausma kolhozā nostrādājusi 24 gadus, bet jaunākajai paaudzei viņa prātā palikusi kā pastniece, jo šajā amatā aizvadīts 21 gads.
Kulmaņi izaudzinājuši meitu un divus dēlus. Bērni ir izskoloti, apguvuši profesiju, tikai katram dzīve iegrozījusies citādāk. Vecmāmiņai un vectētiņam prieku dod astoņi mazbērni un viena mazmazmeitiņa. Divus mazbērnus Ausma un Rūdis uzaudzinājuši un skolojuši kā savējos. Jaunākais mazdēls vēl apgūst galdnieka arodu Cēsīs, tāpēc vecvecāku uzdevums ir vēl viņam palīdzēt nostāties uz savām kājām. Mazbērni viņus neaizmirst, daudz palīdz un ir liels atbalsts. Ausma palīdzējusi arī savai krustmeitai, kurai tēvs traģiski gājis bojā.
Ausma un Rūdis ir lielu grāmatu, žurnālu un laikrakstu lasītāji. Ausma aizraujas arī ar krustvārdu mīklu minēšanu. Šīs ģimenes kopā turēšanās formula: ir atbalstīt, palīdzēt un saprast otru.
Gatavojoties Zelta kāzām, Ausma iecerējusi apmeklēt frizieri, ar meitas palīdzību iegādāties svētku tērpu un kopā ar Rūdi izbaudīt katru svētku mirkli. Zelta kāzas vecākiem organizē meitas ģimene. Viņa mammai neļauj pašai gatavot svētku mielastu, bet gan piekodina neko nedarīt un gatavoties lielai ballēšanai.
