Svētdien apaļu jubileju svinēs Tepera autokrosa trase – aprit tieši divdesmit gadu, kopš šajā vietā notiek autosporta pasākumi. Tolaik man bija tikai astoņi gadi un, visticamāk, es nemaz nezināju, ka pie mums tāda autotrase vispār ir, jo neviens manā ģimenē nenodarbojās ar šo sporta veidu un nebija arī līdzjutējos. Taču ir cilvēki, kas par šo lietu iededzās jau toreiz un arī tagad. Iedomājieties, kā tik dzīve nav izmainījusies šo divdesmit gadu laikā – Latvijā kopumā un katra paša?! Kad pirms septiņiem gadiem sāku strādāt “Ziemeļlatvijā”, pārņemot kolēģes darbu, viņa mani iepazīstināja ar trases saimnieku Vairi Trallu. Tieši viņš sākotnēji bija viens no atsaucīgākajiem un pretimnākošākajiem cilvēkiem un tāds ir joprojām. Kad vien vajadzēja kaut ko noskaidrot, redzēt, izprast, atrast, Vairis teica: “Jā, Santiņ!” Tāpat ir arī ar jaunumiem, ja tādi ir, Vairis vienmēr piezvanīs un pastāstīs gan par labo, gan slikto. Kad aizdomājos, kāpēc mani tagad tā aizrauj autosports, nonāku pie secinājuma – attieksmes dēļ. Pateicoties Vairim un viņa rīkotajiem pasākumiem, esmu sastapusi cilvēkus no otras Latvijas malas, kuri kļuvuši par labiem paziņām un draugiem. Mums tiešām būtu jāņem pretī un jānovērtē tas, ko dzīve mums piespēlē. Un var jau te daži čīkstēt, ka svētdienu rītos motori trasē ir par skaļu un traucē no rīta ilgāk pagulēt. Jā, arī es otrā pilsētas pusē dzirdu šo skaņu, taču man ir prieks – jo viss notiek! Starp citu, šobrīd Latvijā ir palikušas tikai divas trases, kur var rīkot Latvijas, Igaunijas autokrosa čempionātu un Baltijas kausa posmus. Viena no tām ir Smiltenē. Tādēļ paldies tev, Vairi, un pārējiem tehniskā sporta kluba cilvēkiem par to, ko darāt!
