Izskanējis Dziesmu svētku koru koncerts Mežaparkā, un iedzīvināts deju laukums Daugavas stadionā. Ar sauli un lietu, ar prieku un skumjām – par uzvarām un zaudējumiem, par paspēto un nokavēto, par pateikto un nepateikto … Kam sešas, kam trīs dienas svētkos, bet katra no tām, piepildīta daudz un dažādiem notikumiem, aizskrējusi vēja spārniem.Izvērtējot šīs vasaras piesātinātāko nedēļu, vēlos teikt paldies ļoti daudziem cilvēkiem, kas piedalījās un iesaistījās šajā piedzīvojumā – X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Vispirms tie ir kolektīvu vadītāji un skolotāji, kas diendienā vairāku gadu garumā mērķtiecīgi virzījuši bērnus un jauniešus pretim šiem Svētkiem. Mēģinājumu garās stundas, skates, kurās jākoncentrējas uz mākslinieciski labāko sniegumu, bērnu uzmundrināšana ar katram kolektīvam vien zināmām metodēm, solījumi, savstarpēja piekāpšanās un vienošanās. Ieguldīta milzīga garīga un fiziska enerģija. Jā, arī pa kādam latam iztērēts sava kolektīva labā. Paldies saku Smiltenes novada dziesmu svētku rīcības komitejai un darba grupai, ar kuriem darāmos darbus nešķirojām un sapratāmies no pusvārda. Mans lielais paldies visiem 16 autobusu šoferīšiem, kuriem tika uzticēta mūsu bērnu nogādāšana Rīgā. Paldies saku Smiltenes novada domes priekšsēdētājam un Izglītības pārvaldes vadītājam, kuri ar savu klātbūtni atbalstīja korus un pūtēju orķestri nozīmīgajās Fināla skatēs Rīgā un Laureātu koncertā. Paldies par sarūpētajiem našķiem un palīdzību, ar ko dāsni dalījās Smiltenes novada uzņēmēji un draugi. Tie ir – A/S “Smiltenes piens”, “Rīgas piena kombināts”, zemnieku saimniecība “Dimdiņi” un A/S ”Virši – A”. Paldies novada domes meitenēm, kuras klātienē un neklātienē palīdzēja svētku gājiena laikā. Šo svētku organizēšanā visa gada garumā paldies par drauga plecu un sadarbību vēlos teikt Valkas novada BJIC “Mice” kolektīvam. Lielais paldies vecākiem, kuri dzīvoja līdz ar bērniem Rīgas skolās, un tiem, kas kā čaklas bites sarūpēja mums visiem ziedu pušķus un vainadziņus gājienam un koncertiem. Arī man. Paldies par rūpēm! Paldies visiem smilteniešiem – bijušajiem un esošajiem, kas ar mirdzošām acīm un uzmundrinošiem sveicieniem mūs sagaidīja Rīgas ielās. Bet mans vislielākais paldies pienākas mūsu bērniem un jauniešiem! Ir viegli strādāt, ja jaunieši ir pozitīvi noskaņoti, atvērti, disciplinēti, patstāvīgi un izpalīdzīgi. Man un arī citiem skolotājiem vēlajā vakara stundā bija tā laime piedalīties “mazajos dziesmu svētkos” turpat Rīgas skolas vestibilā uz trepītēm, kur skanēja kora repertuārs ģitāru pavadījumā. Nākošajā vakarā ar vienu ausi dzirdēju arī pūtēju orķestra iesildīšanos, kad notika gatavošanās kolektīva dalībnieces sveikšanai 16. dzimšanas dienā … Kādam šie bija pirmie, kādam pēdējie sava skolas laika Dziesmu svētki. Grūti? Jā. Skaisti? Jā. Vai vēl kādreiz? Noteikti! Fiziskas grūtības norūda, un mēs kļūstam stipri garā. Prieks un gandarījums par piedzīvoto un paša paveikto – tā ir tā pievienotā vērtība, ko esam ieguvuši pēc X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Arī caur ikdienas mēģinājumiem, koncertiem, agro celšanos un vēlajiem vakariem mēs gūstam rūdījumu. Paradoksāli, bet arī tie bērni, kurus biežāk apciemoja medmāsa, vēlējās palikt Rīgā līdz pēdējam Svētku koncertam… Es patiesi lepojos ar Smiltenes novada deju kolektīvu, koru un pūtēju orķestra sasniegumiem šajos Dziesmu svētkos. Izgulēts iekrātais miegs un izvēdināti tautas tērpi. Ticu, ka lielākā daļa no mums kādreiz atkal satiksies. Svētkos un ikdienā. Dziesmā un dejā.
