Valsts meža dienests, izvērtējot jaunākos medījamo dzīvnieku uzskaites datus, izdevis rīkojumu par bebru medību termiņa pagarināšanu līdz 30. aprīlim. Šāds lēmums pieņemts, lai palielinātu nomedīto dzīvnieku skaitu un tādējādi samazinātu postījumu apjomu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un meža infrastruktūras objektiem.Vēlas elastīgākus līgumusPārlūkojot savus ziemāju laukus, ne viens vien zemnieks piktojas par bebru aizdambētajiem novadgrāvjiem. Zemnieks Gatis Zonenbergs stāsta, ka liela daļa viņa apsaimniekotās platības ir kādreiz meliorētās zemes. “Tās lielās peļķes uz laukiem jau tāpēc rodas, ka caurtekas un grāvji ir ciet. Mitrums no lauka netiek prom. Vietām applūst arī ceļi. Pats neesmu mednieks, tādēļ jāmeklē palīdzība.” Lai gan ar mednieku kolektīviem saimnieks slēdz nomas līgumus, tomēr tajos nav iekļauti nosacījumi, kas uzliktu par pienākumu medniekiem kādā teritorijā regulēt bebru skaitu. “Tādā ziņā esmu sprukās, jo likumdošana nenosaka, ka viņiem obligāti jāiet un tie bebri tur jāmedī. Piespiest nevaru, jo tā tomēr medniekam ir naudas lieta – patronas jāpērk, bet ādas neko nemaksā,” atzīst zemnieks. Viņš spriež, ka nevar atteikt medniekiem slēgt nomas līgumu, jo laukus posta arī stirnas, brieži un mežacūkas. “Tad nemedīs arī tos. Un turpat kaimiņos vien jau visi dzīvojam.” Nomedī pārāk mazPēc jaunākajām Valsts meža dienestā (VMD) iesniegtajām ziņām par medījamo dzīvnieku skaitu, pēdējo trīs gadu laikā bebru skaits pieaudzis gandrīz par deviņiem tūkstošiem dzīvnieku. 2008. gadā uzskaitīti 82 277 bebri, 2007. gadā – 77 474, vēl gadu iepriekš – 73 502 bebri. Astoņdesmito gadu vidū medību speciālisti, analizējot bebru populācijas izplatību, izteikuši prognozi, ka optimālais šo dzīvnieku skaits Latvijas teritorijā būtu 50 tūkstoši.Attiecīgi tiek palielināts arī noteiktais maksimāli pieļaujamais nomedījamo bebru skaits 2006. gadā bija 29 960, 2007. gadā – 34 595, 2008. gadā – 37 712. VMD rīcībā esošā informācija liecina, ka 2007. gadā nomedīto bebru skaits nedaudz pārsniedzis pusi no atļautā, bet iepriekšējos gados bijis vēl mazāks. Trūkst materiālā stimulaValsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecības ražošanas speciālists Vilis Grāmatnieks stāsta, ka, redzot šajās teritorijās bebru postījumus, sūtot brīdinājumus šo platību medību tiesību nomniekiem. Taču par obligātu pienākumu izmedīt bebrus arī nevarot uzlikt. “Ja bebra ādu kaut kur arī pieņem, tad maksā mazāk par desmit latiem,” viņš saka un atceras septiņdesmito gadu beigas, kad bebru medības skaitījušās “privileģēto daļa”. Tad bebru skaits bijis daudz mazāks un visas piešķirtās atļaujas izmantotas simtprocentīgi, jo par vienu ādiņu maksāti 110 rubļu. Pieredzējušais mednieks spriež, ka medību termiņa pagarinājums nenozīmē, ka nākamā mēneša laikā bebru skaits tiks būtiski samazināts. “Vienkārši ziemā viņus ir ļoti grūti nomedīt. Turklāt atkal jāsaka, statistika arī šeit pieklibo, jo dati par nomedītajiem dzīvniekiem tiek apkopoti līdz marta beigām, un kaut kas paliek neuzskaitīts,” skan zinātāja viedoklis. Viņš novērojis, ka grūsnās bebru mammas prot lieliski noslēpties un nomedīti tiekot pārsvarā tēviņi un pērnie jaunuļi.
