Piektdien vakarā Smiltenes centrā tika iedegts barikāžu laika piemiņas ugunskurs.
Piektdien vakarā Smiltenes centrā tika iedegts barikāžu laika piemiņas ugunskurs. Atceres pasākuma organizatoriem atsaucās aptuveni 20 cilvēku.
Ar iniciatīvu rīkot atceres brīdi pie Smiltenes sabiedrības vērsās barikāžu dalībnieki Gatis Krūmiņš un Jānis Fabiāns. Savas korekcijas pasākuma norisē ienesa laika apstākļi, jo zemā gaisa temperatūra lika palikt mājās tiem, kuri, iespējams, būtu atnākuši, ja laiks būtu nedaudz siltāks. Organizatori pat bija ieteikuši, lai šoreiz bērni un jaunieši nepiedalās, jo tas var kaitēt viņu veselībai.
Gan toreiz pirms 15 gadiem valsts galvaspilsētā, gan tagad tikšanās reizē Smiltenē, Baznīcas laukumā, no kurienes autobusi savulaik veda barikāžu dalībniekus uz Rīgu, bija ieradies arī Jānis Dinga.
“Nav jau tik daudz cilvēku kā toreiz, jo viņi tomēr ir nedaudz vīlušies. Pirms 15 gadiem brauca, lai varētu palīdzēt valstij. Tagad atcerējāmies, cik bija braucēju, cik atbalstītāju. Pārrunājām, cik no apkārtējiem pagastiem piepulcējās. Tolaik visu koordinēja skolotājs Elmārs Nātra,” stāsta J. Dinga.
Izvērtējot aizvadītos gadus, viņš salīdzina, cik daudz zelta pirmā Latvija 23 gados noguldīja bankā uz valsts rēķina, bet tagad nauda un zelts arī ir noguldīts, tikai — uz citiem kontiem. “Vai tiešām tie mūsu 100 gudrie ir tik gudri?” vaicā smiltenietis. Mūsu nodokļu maksātāji brauc uz ārzemēm, bet mēs nedomājam par to, lai viņi varētu strādāt Latvijā. Varbūt tieši tāpēc šogad atceres pasākumā cilvēku pulciņš bija mazāks. Latvijas laikā cilvēki, kuri gribēja strādāt, varēja gan nopelnīt, gan arī normāli dzīvot. Var salīdzināt, kā toreiz attīstījās lauki un kā tika celtas ēkas.
Vaicāts, kāpēc viņš pirms 15 gadiem devās uz barikādēm, Jānis atbild, ka neviens ar varu nespieda. Bija situācija, ka viena daļa cilvēku pēc manifestācijas palika Rīgā, un viņi lūdza papildspēkus. Tā pēc dažām stundām autobusi devās atpakaļ uz galvaspilsētu. Smilteniešu grupa, kurā bija Jānis, sargāja Saeimas namu un Daugavmalu pie prezidenta pils. Vai sargi bija bruņoti? “Nevarētu teikt, ka nebija. To jau stāsta, ka bijām dziesmoti, bet galīgi tukšām rokām nestāvējām. Protams, ka ar to neko nevarētu aizstāvēt, bet kaut kādus bojājumus droši vien varētu nodarīt,” vērtē J. Dinga.
Vai šodien nevajadzētu atkal celt barikādes? “Diez vai tās līdzēs. Šodien vajadzīga liela, liela slota. Jāsakārto nodokļu sistēma, lai varētu attīstīties jaunie uzņēmēji un lai varētu cilvēkiem palielināt algas. Katram ir savs bizness, un “augšā” cilvēki nav ieinteresēti to darīt,” domā J. Dinga.
Viņš uzskata, ka uz barikādēm tomēr bija vērts doties, bet rezultātiem un uzlabojumiem vajadzēja būt ātrāk, jo Latvijai karš pāri nav gājis. Šobrīd situācija ir tāda, it kā pirms desmit gadiem būtu bijis karš. “Esam zaudējuši to, kas bija. Bija vienotība ne tikai starp latviešiem, bet starp visiem. Uz barikādēm vieni no pirmajiem bija krievu tautības vīri no kuģniecības. Tagad redzam, kādi cilvēki sēž Saeimā un visu laiku naido krievus un latviešus. Ceru, ka nākamajās vēlēšanās cilvēki piedalīsies un neievēlēs tos, kuri kurina naidu,” novēl smiltenietis.
