Kā būt par sevi pārliecinātam?
Lai ietu pa dzīvi paceltu galvu, jābūt par sevi pārliecinātam. Taču kā zināt, vai jūs tāds esat, un kā tādam kļūt, ja tomēr māc šaubas par savas rīcības panākumiem?
Psihologi raksturo, ka par sevi pārliecināti cilvēki ir mierīgi, nosvērti, laipni, uzmanīgi un iecietīgi pret citiem. Tas nozīmē – neļaujas provokācijām, ievēro pieklājības normas, prot klausīties, respektē, ka otrs var būt citādās domās, kā arī izturas pret visiem līdzvērtīgi, nenoniecina un nekritizē citus. Kā sacīt jāsaka, nedari otram to, ko nevēlies, lai darītu tev!
Ja māc bažas par neizdošanos, ieteicams sev uzdot jautājumu: kas ir sliktākais, kas var notikt, ja man neizdosies? Bieži vien šis sliktākais scenārijs nav nekas briesmīgs. Un šeit der atcerēties, ka vieglāk ir nožēlot to, ko esi izdarījis, nevis ka neesi pat mēģinājis darīt. Citiem vārdiem sakot – nemet plinti krūmos pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma!
Ja jūtaties slikti kādā kompānijā, kur cits citu visu laiku kritizē, noniecina, dara pāri fiziski un emocionāli, vienmēr ir iespēja no šādas kompānijas aiziet – vai tās būtu toksiskas attiecības ģimenē, darbavietā vai jebkur citur. Reizēm pietiek pat tikai ar izrunāšanos, kā jūtaties, kad kāds vērš savu agresiju pret jums. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama speciālista – psihologa, mediatora – palīdzība, lai atskārstu, ka neviens nav tiesīgs darīt otram pāri, un nepieļautu to.
Sagādāt fizkultūru mājās
Lai gan pēdējos gados sportošana un veselīgs dzīvesveids kļūst aizvien populārāki, tomēr joprojām ir daudz cilvēku, kuri tam nevar saņemties. Piedāvājam ieteikumus, kā it kā nejauši sev sagādāt papildu izkustēšanos.
Pārkārtojiet skapjus un plauktus tā, lai ikdienā izmantojamie priekšmeti atrastos vai nu augstāk par pleca augstumu, lai pēc tiem nepieciešams pastiepties, vai arī iespējami tuvu grīdai, lai pēc tiem jānotupstas! Stiepšanās paplašina amplitūdu, ļauj izkustināt rokas, plecus un muguru. Pastiepjoties uz pirkstgaliem, tiek trenētas arī pēdas un ikri, arī līdzsvara sistēma. To pašu palīdz uzlabot pietupieni.
Kā zināms, aerobās slodzes jeb kardiotreniņa laikā paātrinās elpošana un sirdsdarbība, paaugstinās ķermeņa temperatūra, uzlabojas vielmaiņa, izdalās sviedri. Kustēšanās līdz svīšanai liecina, ka notiek sirds treniņš. Protams, svarīgi, lai sviedri izdalītos kustēšanās dēļ, nevis tāpēc, ka telpā ir karsti. Lielisku treniņu sagādās mājas ģenerāltīrīšana. Pavasaris ir ideāls laiks revīzijai skapjos, logu un augstāko plauktu un skapjaugšu notīrīšanai.
Briesmīgi jautrās karātavas
Spēle ar visai briesmīgo nosaukumu “Karātavas” patiesībā ir jautrs un izzinošs process, kas izklaidēs ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos.
Spēlei nepieciešama papīra lapa vai tāfele un rakstāmais.
Spēles vadītājs (tas katru reizi var būt cits spēlētājs) izdomā vārdu (parasti lietvārdu nominatīvā), kurš pārējiem būs jāatmin, un uzvelk uz lapas/tāfeles tik daudz horizontālu, citu citai sekojošu līniju, cik minamajā vārdā burtu. Pirms minēšanas spēlētāji vienojas, vai īsie un garie patskaņi, parastie un mīkstie līdzskaņi tiks skaitīti par vienu burtu, respektīvi, vai sakot “a”, tiks noteikta arī “ā” klātbūtne vārdā, sakot “s”, ņemts vērā “š” u.tml. Tālāk vienojas, vai katram dalībniekam zīmēs savas karātavas vai arī visus “raus augšā pie viena kāķa”.
Pēc tam dalībnieki sāk minēšanu, pa kārtai saucot katrs vienu burtu. Vārda “izgudrotājs” pēc katra nosauktā burta lapā/tāfelē atzīmē uz attiecīgās līnijas, ja burts minamajā vārda ir, vai sāk zīmēt pa posmam karātavas, ja tāda burta vārdā nav. Karātavu posmi parasti ir vertikāls stabs, horizontāls šķērskoks, virve, cilpa, galva, rumpis, divas rokas un kājas. Burti, kuri izpelnījušies “sodīšanu ar pakāršanu”, tiek pierakstīti atsevišķi uz tās pašas lapas. Uzvar tas dalībnieks, kurš pirmais atmin vārdu. Pēc tam minamo lietu izdomā viņš un pārņem rakstīšanas un zīmēšanas stafeti. Ja vārds netiek atminēts un dalībnieki tiek “pakārti”, nākamo vārdu domā grūtā vārda autors.
Spēles līmeni var pacelt, liekot minēt veselas frāzes, piemēram, grāmatu/filmu nosaukumus, spārnotos teicienus, slavenības utt.
Iepirkties gudri
Laikā, kad uz veikalu saslimšanas riska dēļ ieteicams doties pēc iespējas retāk, der ņemt vērā dažus padomus, kā to darīt gudri.
Pirmām kārtām jāveido iepirkumu saraksts. Tajā iekļauj tuvākajām ēdienreizēm nepieciešamos produktus, teiksim, nedēļai uz priekšu. Tā kā budžetu nepieciešams plānot, lai to varētu pārvaldīt, nevis ļauties pašplūsmai un mēneša beigās attapties, ka “nauda kaut kur pazudusi”, vēlams sadalīt tēriņus, piemēram, noteikt nedēļā pārtikai izdodamo summu. Tas palīdzēs arī neļauties nepārdomātiem pirkumiem un neuzķerties uz skaļiem izpārdošanu saukļiem. Protams, atlaides palīdz ietaupīt, bet, pirms liekat grozā pirkumu ar atlaidi, pārliecinieties, vai cits produkts nemaksā lētāk bez atlaides! Šeit der pievērst uzmanību vienības cenai, respektīvi, cik maksā kilograms vai litrs šā produkta, kas parasti ir norādīts cenu zīmes apakšā. Akcijas cenas iespējams izpētīt iepriekš – sastādot pirkumu sarakstu. Tās parasti ir publicētas veikalu mājaslapās, ja bukletu neatrodat savā pastkastītē.
Lieki negrozieties gar plauktiem, kur neatrodas produkti no jūsu saraksta, proti, ja iegājāt veikalā pēc piena, neejiet gar plauktiem, kur uzlikta konditorejas produkcija!
Pie kases der pārliecināties, vai cena sakrīt ar to, kas bija norādīta pie preces plauktā, un vai ir piemērotas arī solītās atlaides.
Pēc tam mājās varat pierakstīt izdevumus un cenas. Tā varēsit sekot līdzi izdevumiem un novērtēt to atbilstību plānotajam budžetam, kā arī salīdzināt cenas dažādās tirdzniecības vietās.
