Atzīmējot izcilā latviešu kultūras darbinieka Jāņa Cimzes 200. jubileju, Latvijas Pasts izdevis jaunu pastmarku, kuras prezentācijas pasākums un pirmās dienas zīmogošana notika tieši pedagoga un komponista dzimšanas dienā – 2014. gada 3. jūlijā.
“Tas ir ļoti būtiski un zīmīgi, ka Cimzes godināšana notiek tieši pie semināra ēkas, kas faktiski bija viņa sapņu pils. Tomēr nedz vietējie iedzīvotāji, nedz mācītāji viņu nekad nav īsti sapratuši. Arī mūsdienās Cimze joprojām nav pietiekami novērtēts. Tie cilvēki, kuri spēj domāt un iziet ārpus rāmjiem, ir ļoti interesanti, un Cimze tāds bija,” uzskata Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis.
Apceļos pasaules plašumusIespējams, ka Cimzes 200. dzimšanas dienas svinēšana būs fiksēta kaut kādās vēstures annālēs, taču pastmarka un pirmās dienas speciālais zīmogs uz tās paliks daudzu filatēlistu kolekcijās. “Latvijas Pasta” valdes loceklis Arnis Gulbis Valkā bija ieradies ar īpašu dāvanu – veltījumu īpašam cilvēkam. “Šajā pastmarkā “Jānim Cimzem 200” kopā ar tās dizaineri Liliju Dineri centāmies iekļaut trīs lietas – Jāņa Cimzes portretu, Valkas semināra ēku un Pirmo latviešu dziesmu svētku dziedātājus. Ar to parādām viņa būtisko devumu latviešu kultūrai. Mūsu devums ir radītā iespēja Cimzem aploksnes un pastmarkas veidolā apceļot pasaules plašumus daudz tālāk nekā viņam bija iespēja ceļot savas dzīves laikā,” pauž A. Gulbis.Vērtszīmes nominālvērtība ir 0,57 eiro, un tā atbilst vienkāršas A klases vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā. Jaunās pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, savukārt pirmās dienas aploksne izdota 1500 eksemplāru tirāžā.
Lai Cimzes vārdu neaizmirstuŠogad ir bijis daudz skaistu Cimzem veltītu pasākumu. Ir notikuši lieliski koncerti, izstādes, sakopts viņa kapa piemineklis. Ļoti nozīmīgs ir fakts, ka viņa 200. gadskārta ir ierakstīta UNESCO svinamo dienu kalendārā.“Šogad patiešām daudzinām Cimzes vārdu, taču tas nevar būt par daudz, jo dažkārt, sastopoties ar valcēniešiem, kuri dzīvo citās Latvijas pilsētās, katru reizi nākas secināt, ka daudziem joprojām nav skaidrs, kas bija Jānis Cimze, kādēļ viņš ir tik nozīmīga persona ne tikai latviešu un igauņu kordziedāšanas tradīciju aizsākšanā, Dziesmu svētku tradīcijas aizsākšanā, bet arī latviešu un igauņu kultūrnāciju veidošanas procesā. Tāpēc ceram, ka šogad viņa aizmirstības plīvuru būsim pacēluši, bet mums visiem kopā vēl liels darbs darāms, lai pa īstam novērtētu jubilāra veikumu,” uzskata Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņš priecājas par to, ka šī Cimzes jubileja nav gaistoša, jo viena no vēsturiskajām liecībām, ko kolekcionāri cītīgi glabās un droši vien sagaidīs viņa nākamo apaļo jubileju, būs pastmarka, kā arī kompaktdisks ar viņa apdarinātajām dziesmām kora “Sola” izpildījumā, vērienīgais pasākums “Cimzes kods” un oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā gaidāmais pasākums. Ir nozīmīgi panākt situāciju, lai Cimzes vārds netiktu piemirsts nākamgad, aiznākamgad un turpmākos gadus līdz viņa nākamās jubilejas svinībām.
Kvartets sveic CimziCimze ir viens no 19. gadsimta nozīmīgākajiem Latvijas kultūras darbiniekiem – izcils pedagogs un komponists, pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs, latviešu koru kultūras pamatlicējs. Cimze apdarinājis ap 350 latviešu tautasdziesmu, tostarp “Rīga dimd”, “Krauklīts sēž ozolā”, “Seši mazi bundzinieki”, “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”; sastādījis pirmo nacionālo repertuāru koriem – krājumu “Dziesmu rota” – un palīdzējis sagatavot Pirmos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus (tolaik – Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki), kas risinājās 1873. gadā Rīgā.Cimzes dzimšanas dienā Valkā muzicēja Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets. “Šis mūsu koncerts ir sveiciens Jānim Cimzem dzimšanas dienā. Vispirms piedāvājam pārlikumus ansamblim piecām viņa kora dziesmām un citu komponistu skaņdarbus,” teic kvarteta čellists Kārlis Klotiņš. Mūzikas gardēži augstu novērtēja kvarteta skanējumu, turklāt neierastā vietā – zem jumta pie muzeja ieejas durvīm. Tiesa, zaru vītņu izpušķotajā vietā mūziķus kopumā bija grūti saskatīt, taču skanējums āra apstākļiem atzīstams. Pasākumu, Cimzes dzīves notikumus apskatot, vadīja muzeja speciāliste Ligita Drubiņa.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
