Braucot mašīnā, izdzertās kafijas krūzīte tiek izmesta pa logu, tāpat ar tukšajiem ēdienu iepakojumiem, pelnutrauka saturu un pat mājsaimniecības precēm. Iespējams, savās mājās šie cilvēki ir paraugs tīrības un kārtības ziņā, bet uz ceļiem demonstrē citu attieksmi. Šī Latvijā nav viena vai desmit cilvēku rīcība. Viņu ir krietni vairāk. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto vairāk nekā pusmiljonu eiro, ko varētu novirzīt, piemēram, lauku autoceļa atjaunošanai.
“Pēdējo piecu gadu laikā atkritumu savākšanai no valsts autoceļiem ir izlietoti vairāk nekā 2,8 miljoni eiro. Ik gadu izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nesamazinās, kas liecina par ceļu lietotāju vienaldzīgo attieksmi vides piesārņojuma problēmu risināšanā un atkritumu īpatsvara samazināšanā. Autoceļu nomalēs tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, dzērienu un ēdienu iepakojumi, pudeles, kā arī iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās,” stāsta VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) pārstāvis Juris Aksels Cīrulis.
Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem – azbesta šīferis, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi, kā arī būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji un televizori, kam savukārt ir paredzēti speciāli nodošanas punkti.
“Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētās vietās – mājsaimniecību noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu norādītajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu novirzīt lietderīgākiem autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, piemēram, gandrīz 260 kilometru grants autoceļam veikt greiderējamās kārtas atjaunošanu, sakārtot autoceļu ūdens atvadus un vēl citus darbus,” norāda LAU pārstāvis.
Grundzālietis Māris Stabiņš daudz uzturas dabā un pārvietojas automašīnā pa Latviju, dodoties uz orientēšanās sacensībām. Cilvēku bezatbildībai nav robežu. Nemaz nekur tālu nav jāraugas. “It kā padomju laika audzināšanai vajadzētu būt beigušamies, bet tā nav. Ceļmalas ir nosētas atkritumiem, katros simts metros ir vismaz piecas vienības. Pats esmu redzējis, kā priekšā braucošais pa logu izmet bendzīntankā nopirktas kafijas krūzīti. Gribētos visus šos atkritumus samest vadītājiem atpakaļ mašīnā. Diemžēl smago mašīnu šoferi, nereti uz ceļa mainot riepas, veco atstāj turpat ceļmalā, kas, starp citu, ir bīstamais atkritums,” novērojumos dalās M. Stabiņš.
Viņš kopā ar saviem audzēkņiem nereti orientēšanās treniņu laikā aiz atpūtniekiem ir savācis atkritumus takās un mežā. “Vēl biju nofotografējis, kā ar bērniem no meža iznesām lielo maisu ar tukšām pudelēm. Bet pat uz mežu nav jādodas, lai redzētu atkritumus. Pie manis ciemos bija atbraukusi māsa no Vācijas. Pastaigājāmies tepat Grundzālē pa dabas taku gar Palsu. Svaigi piemēslots ar alus skārda bundžām, nemaz nerunājot, kas tālāk notiek. Ne mana sēta, ne mana druva! Iespējams, attieksme mainītos, ja daļu no šiem atkritumiem varētu nodot, saņemot par to samaksu,” norāda M. Stabiņš.
LAU aicina iedzīvotājus saudzīgi izturēties pret vidi, nemēslot ceļmalās un sadzīves atkritumus izmest vai novietot mājsaimniecību noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumos norādītajās vietās.
Uzziņai
“Latvijas autoceļu uzturētājs” gadā iztērē 580 tūkstošus eiro piegružotu ceļmalu sakopšanai, tai skaitā 379 tūkstošus eiro – autoceļu nodalījuma joslas sakopšanai, bet 204 tūkstošus eiro – sadzīves atkritumu tvertņu apkopei.
Atkritumu tvertnes tiek sakoptas, veicot autoceļu kopšanu – A uzturēšanas klases autoceļiem reizi nedēļā, B – reizi divās nedēļās un
C uzturēšanas klases valsts autoceļiem – reizi mēnesī.
