Ugunsdzēsēja – glābēja darbs ir atbildīgs un drosmīgs. Cilvēki, kuri izvēlējušies šo profesiju, bieži riskē ar savu dzīvību, lai glābtu citu. “Kad pa ceļu ar ieslēgtām sirēnām aizbrauc garām ugunsdzēsēju mašīna, bērni pieskrien pie loga un skatās lielām acīm,” stāsta Smiltenes pilsētas bērnudārza “Pīlādzītis” Zaķēnu grupiņas audzinātāja Gunta Mežule, kurai kopā ar kolēģi no Rūķu grupiņas Ingunu Slapjumu radās ideja audzēkņus aizvest ciemos uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteni.
“Viens no šā gada galvenajiem uzdevumiem izglītības iestādē ir nostiprināt bērna izpratni par personiskās drošības nozīmi ikdienā pirmsskolā un ārpus tās. Septembrī tikāmies ar Valsts policijas pārstāvjiem, bet pie ugunsdzēsējiem nekad nebijām bijuši. Bērnudārzā mums bija mācības, kā rīkoties trauksmes gadījumā. Atskanēja sirēna, un mēs visi operatīvi atstājām ēku, dodoties laukā pa rezerves izeju. Protams, iepriekš visi par mācībām bija pabrīdināti. Nedod Dievs, ja notiek nelaime, bet mēs vismaz zināsim, kā pareizi rīkoties,” saka G. Mežule.Bērni ir kļuvuši zinošāki, taču nenovērtējama ir pieredze, ko gūst redzot visu klātienē. Jau tuvojoties VUGD Smiltenes postenim, daudzi bērni savstarpēji sarunājās, sakot, ka gribētu būt ugunsdzēsēji. Ciemošanās postenī pavisam noteikti ir viens no šo bērnu spilgtākajiem piedzīvojumiem pēdējā laikā, jo vada komandiera vietnieks Ilmārs Lucko mazos viesus pārsteidza arvien vairāk. “O, tik liela mašīna!”, “Sirēnas!”, “O, kas par šļūtenēm!”, “Dzirdi, rācijā runā?”, “Ar to melno uz sejas izskatās kā bandīts”, “Kāpēc viņiem uz skapīša uzlīmēts taurenītis?” – šie bija tikai daži no “Pīlādzīša” audzēkņu izteikumiem postenī. Bērnus interesēja itin viss, ko varēja ieraudzīt un aptaustīt. I. Lucko bērniem saprotamā un interesantā valodā pastāstīja, kā aprīkota ugunsdzēsēju autocisterna, parādīja, kā izskatās ekipējums, ieveda postenī un pastāstīja par sava darba ikdienu, kā arī to, kā pareizi rīkoties, ja nokļuvis nelaimē.“Īstenībā arī es pati ieguvu daudz jauna, jo šādās ekskursijās iepriekš neesam devušies. Ugunsdzēsēju – glābēju darbs ir ļoti grūts. Ja kādreiz runā, ka skolotājiem vajag palielināt algas, bet, ja prasīs ugunsdzēsējiem uzlabot apstākļus un lielāku algu, mēs noteikti būsim ar abām rokām par. Tas ir ne tikai grūti izpildāms darbs, bet arī dzīvībai bīstams. Ugunsgrēkos ir arī bojāgājušie, tas taču ir emocionāli ļoti grūti,” aizdomājas audzinātāja I. Slapjuma. Viņa ugunsdzēsējiem vēl mazāk ugunsgrēku un vairāk piesardzīgu un uzmanīgu Latvijas iedzīvotāju, jo kas tad cits, ja ne cilvēku rīcība visbiežāk ir nelaimju cēloņi.VUGD Smiltenes posteņa komandieris Agnis Šumakovs priecājas par bērnu vēlmi atnākt ciemos. Kopš viņš strādā Smiltenē, šie ir pirmie ciemiņi darbavietā. Visticamāk, ka ne pēdējie. A. Šumakovs iedrošina arī citus nākt un iepazīt VUGD darba ikdienu, neatkarīgi, vai tie ir pirmsskolas vecuma bērni, pamatskolu vai vidusskolu skolēni. Netiks atteikts nevienam, ja vien dotajā brīdī nebūs izsaukuma. “Žēl tikai, ka mūsu postenis ir tik mazs, bet tik un tā parādīsim, kas mūsu darbā ir svarīgākais,” teic Smiltenes posteņa komandieris.
