“Oliņās viss ir okei, tikai, mīļie pagastmājas ļaudis, mums satiksmes autobuss ir vajadzīgs katru dienu,” žēlojas “Ezernieku” mājas apsaimniekotāja Anna Vjatere.
“Oliņās viss ir okei, tikai, mīļie pagastmājas ļaudis, mums satiksmes autobuss ir vajadzīgs katru dienu,” žēlojas “Ezernieku” mājas apsaimniekotāja Anna Vjatere. Mutīgā sieva uzskata, ka vienreiz nedēļā nokļūt pilsētā ir daudz par maz, tāpēc gandrīz visiem Oliņu iedzīvotājiem autobusu trūkums ir lielākā sāpe.
“Netiekam ne pie daktera, ne pēc zālēm. Neko normālu nevaram nopirkt. Autoveikalā viss ir daudzkārt dārgāks un arī preču izvēle ir maza,” atzīst A. Vjatere. Viņa Plāņu pagasta Oliņās dzīvo vairāk nekā četrus gadus. Pirms tam sieviete dzīvoja Rīgas rajona Carnikavā, bet līdz ar pilsētciemata straujo attīstību vairs nav varējusi saimniekot kūtī. Viņai tas ir hobijs – turēt vistas un kazas, kā arī rušināties dārzā. Pirms vairākiem gadiem Annai kūtī mājojušas pat trīs govis, bet tagad gan vairs neesot spēka lopiem sapļaut sienu un no patālās akas atgādāt ūdeni. Toties tagad saimniecei kūtī mīt piecas kazas, divi kazlēniņi un 30 vistu. Vienu gan vanags saplēsis, bet “plēsoņam jau ar gribas ēst”. Anna “Ziemeļlatvijas” žurnālistei rāda jau izdīgušus redīsu dēstus un dilles. Šonedēļ viņa jau paspējusi iestādīt ķiplokus. Nelielais zemes pleķītis atrodas zemā vietā piesaulītē, tāpēc Anna uzskata, ka var jau sākt pavasara dārza darbus un lielo mājas apkārtnes tīrīšanu. Dārzā izaudzētais esot liels atspaids, jo ar kartupeļiem un dārzeņiem, kā arī olām varot galus savikt kopā. Mūsdienās traktora pakalpojumi esot pasakaini dārgi, tāpēc dārzā jāizlīdzoties tikai ar lāpstu un pašas spēku. Anna vairāk nekā 17 gadus nostrādājusi dzelzceļa sfērā, bet pensijas dienās saņem tikai 80 latu, tāpēc viņa arvien saimnieko pa kūti un dārzu.
Saimniece lielās ar mazo pirtiņu piekalnītē, kur varot pērties kā kungs un mazgāties ar skaidru avota ūdeni.
Ikdienā Oliņu iedzīvotāji satiekoties pie autoveikala, kas šeit pietur pirmdienās, un arī reizēs, kad viens pie otra aizstaigā, lai pārliecinātos, vai kaut kas nelāgs nav atgadījies. Anna atzīst, ka Oliņās galvenokārt dzīvo pensionāri, kuriem jau ir vecuma kaites, tāpēc vienam otru esot jāatbalsta un jātur rūpe.
Anna vēl tagad atminas, ka ziemā nodegušas kaimiņu “Rāmnieku” mājas ar visu saimnieku Žeņu. Viņš esot bijis traki piedzēries.
Annai ir pieci bērni un desmit mazbērnu. Kopā ar mammu Oliņās dzīvo meita – 2. grupas invalīde –, kura palīdz saimniecībā un mājas saimnieka aprūpē. Bērni ziemā reti ciemojoties, bet vasarā gan atbraucot.
