Publicista Artura Gobas «Kalnājos» Vijciema pagastā ziedu pilns ir olimpiskais deviņvīruspēks. Tas ir lielākais šīs sugas augs. Šogad tā garums sasniedzis 2,70 metrus.
Publicista Artura Gobas “Kalnājos” Vijciema pagastā ziedu pilns ir olimpiskais deviņvīruspēks. Tas ir lielākais šīs sugas augs. Šogad tā garums sasniedzis 2,70 metrus.
“Tas ir no ārzemēm ievests introducēts augs. Manā dārzā tas nonāca no Salaspils botāniskā dārza bijušā direktora profesora Artūra Mauriņa. Domāju, ka tas joprojām apskatāms arī botāniskajā dārzā,” stāsta kaislīgais dārznieks A. Goba. Sākumā profesors viņam atsūtījis šā auga attēlu, un A. Goba tā sajūsminājās, ka palūdza profesoram dažas sēkliņas. Profesors uzdāvināja vairākus sējeņus. Olimpiskais deviņvīruspēks aug divgadīgā ciklā, bet “Kalnājos” iestādītais uzziedēja tikai trešajā gadā. Iespējams, ka tam nepatika pārstādīšana. Pagājušajā gadā uzziedēja tikai viens augs, toties šogad šī ārstnieciskā zāle izskatās varena. Iespējams, ka nākamgad šie augi sasniegs trīs metru garumu.
Botānikā ir zināmi četri deviņvīruspēka paveidi Latvijā. Vidzemē lielākoties aug parastais deviņvīruspēks, kuram vārpa ir vienlaidus ziedoša. Vēl ir pazīstams tā saucamais pūkainais deviņvīruspēks. Tā lapas ir pūkainas, bet ziediņi zied izklaidus. Šis augs nereti sasniedz trīs metru garumu. Kurzemē aug reti sastopamais melnais deviņvīruspēks. Tā ziedi ir atšķirīgi no citiem sugas brāļiem.
Visbiežāk šo dziedniecības augu lieto asinsvadu kaišu ārstēšanai un asinsrites uzlabošanai. “Auga nosaukums rāda, ka tā lietošana var būt diezgan universāla. Interesanti, ka deviņvīruspēks ir lietots ne tikai medicīniskos nolūkos. Piemēram, viduslaikos sausos augus piesūcināja ar darvu un izmantoja kā lāpas. Senos laikos mazos ezeriņos un dīķos šo augu izmantoja zivju apdullināšanai. Iemērcot ūdenī, deviņvīruspēka kūlis izdala kaut kādas vielas, kas liek zivīm peldēt ar vēderiem uz augšu,” stāsta A. Goba.
