Šogad aprīļa pirmajā svētdienā Lieldienas svinēs gan luterāņi un katoļi, gan arī pareizticīgie. To izjūt olu ražotāji. Variņu pagasta uzņēmuma “Palsa” putnu fermā aptuveni 25 tūkstoši vistu nespēj sadēt tik daudz, lai pieprasītās Lieldienu preces pietiktu visiem kārotājiem.
Stāstot “Ziemeļlatvijai”, kā uzņēmumam klājies aizvadītajā gadā, SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs Jānis Krasņickis pa vidu tālruņa sarunā atsaka kārtējam lūgumam par olu piegādi. “Olas prasa ļoti, taču mums nav tik daudz, ko dot,” skaidro J. Krasņickis. Prognozē, ka olas ēdīs vairākKaut arī pārējās lauksaimniecības produkcijas zemo iepirkuma cenu dēļ 2009. gadā olu ražošana uzņēmumā “Palsa” bija rentablākā nozare, vistu ganāmpulks pērn pavasarī samazināts gandrīz uz pusi. Olu pieprasījums pirms Lieldienām neatsver salīdzinoši mazāko noietu pārējā gada laikā.SIA “Palsa” putnkopības iecirkņa vadītāja Aija Pavasare informē, ka lielākais “Palsas” vistu dēto olu iepircējs ir uzņēmums “Madara ‘89”. “Cik varam saražot “M” izmēra olas, tik arī visas tagad pirms Lieldienām paņem,” piebilst A. Pavasare. Kopumā Latvijā atbilstoši Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra datiem (LTVC) olu patēriņš uz cilvēku gadā pēdējā laikā ir nedaudz pazeminājies un sasniedzis 194 olas. Tomēr LTVC sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre prognozē, ka tas atkal var būtiski palielināties, samazinoties iedzīvotāju pirktspējai. “Olas ir viens no relatīvi lētākajiem proteīna avotiem uzturā salīdzinājumā ar sarkano gaļu, biezpienu un sieru,” skaidro A. Ūdre.Lai atkal palielinātu olu ražošanas apjomus, uzņēmuma “Palsa” putnu fermā būtu jānomaina vecās tehnoloģiskās iekārtas. “Jau 28 gadi pagājuši. Cik tad ilgi iekārtas nepārtraukti var darboties? Savukārt jaunas iekārtas pie mūsu ražošanas apjoma atmaksātos tikai aptuveni 25 līdz 30 gados,” atzīst A. Pavasare. Tāpēc arī ilggadējā putnkopības iecirkņa vadītāja skumīgi spriež, ka ilgas nākotnes uzņēmumā olu ražošanai nebūs.Vadību uzņemas līdz rudenimAizvadīto 2009. gadu SIA “Palsa” noslēdza ar nepilnu miljonu latu lielu apgrozījumu. Rezultātus šomēnes jau izskatīja un apstiprināja uzņēmuma kapitāla daļu īpašnieku sapulce. Kapitāla daļu īpašnieki uz trijiem gadiem ievēlēja arī uzņēmuma jauno valdi, kas samazināta no deviņiem cilvēkiem līdz pieciem. SIA “Palsa” valdē ievēlēti: J. Krasņickis, uzņēmuma galvenā grāmatvede Ināra Pūre, galvenā veterinārārste Inese Kamša, traktora vadītājs Ilmārs Beitiks un tehnikas laukuma pārzinis Vilnis Karulis. Valde no sava vidus par priekšsēdētāju ievēlēja ilggadējo uzņēmuma “Palsa” vadītāju J. Krasņicki, kuram ir arī lielākais kapitāla daļu īpašnieku atbalsts.Tomēr J. Krasņickis piekritis valdes priekšsēdētāja pienākumus uzņemties tikai līdz šā gada rudenim, un tad uzņēmumam būs jāizraugās jauns vadītājs. “31. maijā šajā amatā man paliks 25 gadi. Galva ir sirma. Visam ir savs laiks,” lakoniski lēmumu komentē J. Krasņickis. Apvaicātie SIA “Palsa” darbinieki gan cer, ka viņš pārdomās, jo cilvēkam nekad nesot liegts mainīt savas domas. Jo labāk SIA, jo labāk pagastamSIA “Palsa” galvenā nozare ir piena lopkopība. Uzņēmumā ir vairāk nekā 1300 liellopu, tai skaitā vidēji 550 slaucamu govju. Apsaimniekojamā zeme ir aptuveni 2100 hektāru.J. Krasņickis ir gandarīts, ka uzņēmuma materiāli tehniskā bāze pārsvarā ir modernizēta iepriekšējos gados, kad produkcijas iepirkuma cenas bija augstākas: “Drošības spilvens mums ir radīts, un neiekritīsim nevienā bedrē”. Šogad uzņēmums no lielākiem darbiem vienīgi plāno īstenot Eiropas Savienības atbalstītu projektu par lopbarības stacionāro miksēšanu.SIA “Palsa” dod darbu vidēji 90 cilvēkiem. Bezdarbniece, bijusī pastniece Zaiga Mazjāne priecājas, ka pagastā ir uzņēmums ar tik daudzām darba vietām. Tur par traktoristu strādā arī viņas vīrs.“Mums visiem pagastā ir svarīgi, lai SIA “Palsa” labi klātos. Jo viņiem labāk, jo arī mēs, citi cilvēki, to jūtam. Ja nebūtu SIA, tad te gandrīz nekā nebūtu,” spriež Z. Mazjāne.
