Latvijā oficiālā peldsezona sākās jau pagājušajā trešdienā,
15. maijā, taču daļa iedzīvotāju sezonu atklāja karstajās brīvdienās. Lai peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcija jau ir veikusi pirmās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes 57 oficiālajās peldvietās, mūspusē vienīgā tuvākā ir Gauja Valmieras pusē. Tikmēr vietējie iedzīvotāji pārliecinājušies, ka tuvumā esošie ezeri esot tīri un peldēšanās tajos sagādā pozitīvas emocijas.
Veselības inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļa sadarbībā ar Vides veselības nodaļu ziņo, ka ūdens paraugos laboratorijā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji – zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki, to koncentrācija ūdenī. Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze informē, ka visām Smiltenes novadā esošām peldvietām šobrīd ir neoficiāls peldvietas status, līdz ar to ūdens kvalitātes pārbaudes tiek veiktas pēc nepieciešamības un ja ir aizdomas par ūdens piesārņojumu. “Peldēšanās sezonā pašvaldība seko līdzi, lai pašvaldības pārziņā esošās pieejas ezeriem (peldvietas) tiktu atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un lai tiktu ievērotas higiēnas prasības. Lai iegūtu oficiālu peldvietas statusu, tā ir jāreģistrē Veselības inspekcijā un tai ir jāatbilst MK Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” noteiktām prasībām, kas nosaka peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība, kā arī drošības un higiēnas prasības peldvietā. Pašvaldībai pagaidām visas prasības nav iespējams izpildīt. Smiltenes novada pašvaldības pārziņā izveidotās pieejas ezeriem jeb neoficiālās peldvietas ir Tepera ezerā, Bilskas ezerā un Blomes ezerā.
Savukārt Niedrāja ezera un Klievezera peldvietas apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”, bet Lizdoles ezera peldvietas ‒ privātie īpašnieki. Jāpiemin, ka pašvaldība īsteno Latvijas vides aizsardzības fonda apstiprināto projektu “Publiskās piekļuves nodrošināšana Lizdoles ezeram”. Projekta rezultātā tiks izveidota brīva piekļuve ezeram, peldētava, kā arī uzstādīti labiekārtojuma elementi un izveidots šķembots laukums,” ziņo M. Mūze.
Domes sabiedrisko attiecību speciāliste piebilst, ka pēdējos gados nav apstiprināti gadījumi, ka Smiltenes novadā esošajās neoficiālajās peldvietās būtu konstatēti ūdens piesārņojumi.
Vai esat jau atklājušas peldēšanās sezonu? Kuras ūdenstilpes izvēlaties?
Anita Šteinberga, sociālā darbiniece:
– Pērn beidzu peldēt decembra beigās, bet šogad atsāku aprīļa sākumā. Izvēlos Niedrāja ezeru, jo patīk tā sakoptā un labiekārtotā apkārtne, ar ugunskura un atpūtas vietām, pārģērbšanās kabīnēm, laipām. Tas viss rada patīkamu un mājīgu atmosfēru. Ūdens Niedrājā ir ļoti tīrs un nu jau arī silts. Tiešām patīkams un atsvaidzinošs. Protams, nav tik silts kā vasaras vidū, bet karstajās maija dienās aizvien vairāk cilvēku atklāj peldēšanās sezonu. Mans peldēšanās mērķis ir veselības nostiprināšana un imunitātes radīšana. Peldos gandrīz katru dienu. Smiltenes pusē, tajā skaitā arī Teperis un Klievezers, ir tādas dabas veltes, kas iedzīvotājiem tiek dotas bez maksas. Tās ir jāizmanto!
Pārsla Sīkā, medicīnas māsa:
– Mana peldēšanās sezona sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. Sāku pirms aptuveni astoņiem gadiem. Tagad esam kompānija, kas katru rītu braucam uz Niedrāju peldēties. Kādreiz, ja slinkums uz Niedrāju braukt, dodamies uz Tepera ezeru. Niedrājā ir ļoti dzidrs ūdens, mīksts un samtains, šķiet, labāks kā Teperī. Mūsu kompānija nav vienīgā, kas peldas, pat agrā rīta stundā pie ezera var sastapt citus tikpat dullus. Bet patiesībā, ja runājam par veselību, ūdens ir numur viens, tikai pēc tam ir vingrošana. Svaigs gaiss pats par sevi. Rīta peldes dod spēku visai dienai, jūtos sprigana un moža, ūdens atmodina visu ķermeni.
Reizēm ir sevi jāpiespiež aizbraukt līdz ezeram, bet, tiklīdz esi ūdenī, tā kļūsti par pavisam citu cilvēku. Viss pārējais ir aizmirsies. Ja kādu rītu nav sanācis nopeldēties, diena liekas nepilnvērtīga un samocīta. Kontrastduša neaizvieto ezera ūdeni. Izlaist sanāk maz, pavisam noteikti gadā peldu trīssimt dienu, ja ne pat vairāk.
Santa Paegle, aktīvā tūrisma uzņēmuma “Sports-S” īpašniece:
– Pēc horoskopa esmu Ūdensvīrs, bet peldos reti. Dzīvoju Brenguļu novadā, un man tuvākā ūdenstilpe ir Abula upe, bet tā ir sekla, līdz ceļgaliem. Tāpēc, ja gribētu nopeldēties, būtu jāmeklē atbilstoša vieta. Nesanāk arī tāpēc, ka daudz laika paņem darbs, velomaršrutu izstrāde. Taču, ja vien paši cilvēki nepiesārņo vai nav zilaļģes, tad kopumā Latvijā ir ļoti tīrs ūdens. Visvairāk pašai sanācis nopeldēties Latgales ezeros, jo tur izstrādāju velomaršrutus. Nopeldos, lai gūtu svaigumu, bet tā man vienmēr ūdens šķiet par aukstu. Arī, esot ārzemēs, pati nedzenos pēc peldēšanās, vien tik, cik pa okeānu pabrienu vai ieklīstu kādā akvaparkā. Taču nesen pēc pasākuma slāpes remdēju, padzeroties no maza meža grāvīša, jo pa rokai nebija pudele ar ūdeni. Nekādas vainas, jūtos labi. Vienīgi, ko esmu ievērojusi, braucot ar velosipēdu gar nomiglotiem laukiem, jau gaisā jūt ķīmiju un, ja tuvumā ir kāda ūdenstilpe, tad pastāv varbūtība par piesārņojumu. Protams, ūdenī to neredz, bet, kam ir jutīgāka āda, pēc peldēšanās var rasties izsitumi.
