Ikviens interesents var vērsties pie dermatologa un bez maksas pārbaudīties HIV infekcijai.
Ikviens interesents var vērsties pie dermatologa un bez maksas pārbaudīties HIV infekcijai. Statistika rāda, ka Valkas rajonā ir četri cilvēki, kuriem tests bijis pozitīvs. Dakteris Jānis Batalauskis pats ir sastapies tikai ar vienu HIV inficēto pacientu.
“Ir noteiktas slimības, kad mēs pārbaudām arī HIV. Par to pacients tiek informēts, un viņš īpašā lapā var izlasīt visu par analīzēm. Gadījumā, ja analīzes ir pozitīvas, iespējams liels šoks. Tiklīdz ir aizdomas par infekciju, šo cilvēku nosūtām uz AIDS centru Rīgā. Dermatologs lauku rajonos ir tikai tādam nolūkam, lai kabinetā paņemtu analīzes iespējamās HIV infekcijas noteikšanai,” situāciju skaidro J. Batalauskis.
Nezina, kas ir trīsspalviņu slimība
Ir tikai četri veidi, kā inficēties ar HIV: stājoties dzimumkontaktos ar HIV inficētu cilvēku, injicējot narkotiskās vielas — lietojot šļirces vai adatas kopīgi ar HIV inficēto, pārlejot inficētas asinis vai asins preparātus, HIV inficēta sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības vai dzemdību laikā, kā arī barojot bērnu ar krūti. “Ods vai ērce šo vīrusu nepārnēsā,” smaida dakteris. Viņam ir sajūta, ka pašlaik daudzi jaunieši ir aizmirsuši, kas ir sifiliss un gonoreja, ko latvieši mīļi dēvē par trīsspalviņu slimību. J. Batalauska praksē ir bijuši gadījumi, kad inficēts 18 gadu vecs jaunietis vispār nezina, kas šī ir par slimību. Padomju laikā ārstus uz skolām aicināja biežāk, lai pastāstītu par veneriskajām slimībām. Tagad jauniešu izglītošanai šajos jautājumos valstī ienāk milzīgas naudas, taču vispārējais zināšanu līmenis šajos apstākļos neuzlabojas J. Batalauskim šķiet, ka jauniešu sabiedriskajās organizācijās priekšplānā ir izvirzījušies dzimumdzīves jautājumi. “Es domāju, ka savstarpējo un seksuālo attiecību lietas jaunieši lieliski pārzina bez īpašas mācīšanās. Diemžēl slimības iegūšanas riska apstākļus viņi nereti neņem vērā, jo ir maldīgi pārliecināti, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt,” novērojis dermatologs.
Visas pārbaudes ir anonīmas
Informācija par HIV inficētajiem ir kodēta un ļoti slepena. “Pie mums pārbaudīties nāk daudz cilvēku, bet jāatzīst, ka viņi parasti ir agrāk slimojuši ar kādu no veneriskajām slimībām. Tiklīdz šie cilvēki kaut nedaudz pieļauj, ka attiecības ir bijušas riskantas, viņi tūlīt pārbaudās. Pārbaudes ir anonīmas, un neviens neuzzinās, kurš cilvēks kad ir veicis HIV testus. Nevajag baidīties un vajag droši nākt pārbaudīties, jo citādi var būt par vēlu,” aicina J. Batalauskis. Latvijā ar šo kaiti dienā inficējas viens cilvēks. Divas trešdaļas slimnieku pasaulē mīt Āfrikā, turklāt lielākā daļa ir sievietes. Problēma ir apstāklī, ka cilvēki nevēlas pārbaudīties. Pēdējos mēnešos ir novērota biežāka inficēšanās ar sifilisu, tātad šīs bīstamās infekcijas slimības nekur nav pazudušas un tepat vien ir. Jautāts par HIV pirmajām pazīmēm, ārsts atbild, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo kaut kāda viena simptoma nav. “Šī slimība ir kā liels hameleons. Tās pazīmes var parādīties dažādos veidos. Kuram gan ienāks prātā, ka neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās ir pazīme imūndeficīta sindromam. Latvijā biežāka saslimšana ar HIV notiek nevis dzimumceļā, bet narkotiku lietošanas dēļ,” informē J. Batalauskis.
HIV ārstēšanai zāļu nav
HIV infekcijai ir vairākas norises stadijas. Vīrusa izplatīšanās stadija sākas nedēļu vai divas pēc inficēšanās brīža un var ilgt līdz sešiem mēnešiem. Vidēji nedēļu vai divas pēc inficēšanās var novērot ķermeņa temperatūras paaugstināšanos (1 – 2 dienas) vai arī citus akūtas vīrusu infekcijas īslaicīgus vai pārejošus simptomus, kas ātri vien izzūd. Šo stadiju novēro apmēram 20 – 30 procentiem HIV inficēto. Šajā stadijā organisma imūnā sistēma sāk veidot antivielas pret HIV vīrusu. Veicot HIV testu šā perioda sākumā, analīžu rezultāti var būt arī negatīvi. Perioda beigās asinīs būs konstatējamas antivielas pret HIV vīrusu.
Nākamais ir latentais periods. Tajā nenovēro nekādus fiziski jūtamus un fiksējamus simptomus. Inficētie jūtas un izskatās veseli. Šis periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz 10 un pat vairāk gadiem. Tas ir iemesls, kāpēc visbiežāk inficētā persona neapzinās savu stāvokli.
Trešais ir ar AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms) saistītais komplekss — stadija, kurā inficētam cilvēkam parādās specifisku klīnisku simptomu kopums. Slimības simptomi vēl nav krasi izteikti. Biežāk novēro apetītes zudumu, krišanos svarā, drudzi un uzņēmību pret dažādām infekcijām.
AIDS ir HIV infekcijas beigu stadija, kad cilvēka imūnā sistēma nav spējīga cīnīties ar audzējiem un infekcijām, kuras parastos apstākļos slimības neizraisa. HIV vīruss var bojāt arī nervu sistēmu un izraisīt smadzeņu darbības traucējumus. Šī HIV infekcijas stadija strauji progresē un parasti beidzas ar nāvi.
Pašlaik nav zāļu HIV infekcijas izārstēšanai, nav arī vakcīnu profilaksei, bet, savlaicīgi pielietojot speciālu ārstēšanas kursu, iespējams ievērojami pagarināt laika periodu, kad cilvēks jūtas vesels, un tas nozīmē, ka var aizkavēt AIDS stadijas iestāšanos. Tieši tāpēc ir nozīmīgi savlaicīgi konstatēt inficēšanos ar HIV vīrusu. Ja vīruss nonāk organismā, cilvēka imūnsistēma uz to reaģē, veidojot speciālas antivielas, lai cīnītos pret infekciju. Tomēr imūnsistēma nav spejīga šo vīrusu iznīcināt, un tas organismā saglabājas visu atlikušo mūžu.
