Tā vai citādi, taču Jāņos neapšaubāmi populārākais ēdiens ir šašliks. Nav jau nozīmes, kur tas radies, jo šo marinētas un ceptas gaļas maltīti par savu uzskata daudzas tautas. Latvijā kopš padomju laikiem pieņemts, ka šašliks ir kaukāza tautu ēdiens. Nu jau arī latvieši to uzskata par savējo. Var jau aicināt Jāņos ēst sieru un uzdzert alu, kas nenoliedzami būtu tautiskāk, tomēr diezin vai svinētāju kompānijas iedomāsies iztikt bez uz oglēm ceptas gaļas. Tā ir vairāk nekā svētku ēdiens, jo nozīmīgs ir pats gatavošanas rituāls. Recepšu ir tik daudz, ka ikviens sevi cienošs vīrietis savu recepti un gatavošanas veidu uzskatīs par labāko un nicinoši paskatīsies uz tiem, kuri apšaubīs šīs receptes pareizību.Klasika joprojām ir cūkaJa dienvidu tautas šašlikam tradicionāli izmanto jēra gaļu, tad Latvijā populārākā ir cūkas vai vistas miesa. Beidzamajā laikā aizvien lielāku popularitāti iegūst lašveidīgo zivju šašliks, taču klasika ir un paliek cūka.Parasti izvēlas jaunu, ne pārāk treknu cūkas gaļu. Tradicionālajam šašlikam labāk noder šķiņķis. Ja ir vēlme pēc kā neparastāka, izvēlas krūts daļas gabalu. Īpašai baudai var izvēlēties arī ribiņas. Tās sagriež pa pāriem. Samaļ sīpolus un sajauc ar gaļu. Sīpols, sagriezts gredzenos, vairāk noder kā dekorācija, nevis garšas iegūšanai. Ja tiešām vēlas, lai gaļai būtu sīpolu aromāts un garša, to lieto tikai samaltā veidā. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Jāņem vērā, ka cūkgaļa maz uzsūc sāli. Nav jābaidās no pārsālīšanas. Ņem adžiku, sajauc ar gaļu un novieto uz 24 stundām marinēties. Lai pagatavotu labu šašliku, etiķi nelieto, jo tas nomāc gaļas īsto garšu. Adžika ir tradicionāla gruzīnu tomātu mērce ar speciālām garšvielām, sarkano piparu, sāli un nedaudz zaļumiem.Speķis dod papildu garšasGaļas marinēšanai nereti izmanto citrona vai granātābolu sulu. Skābās vielas pievieno atkarīgi no katra gaumes. Kāda Valkā populāra veikala pārdevēja, kura nevēlējās minam viņas vārdu, šašliku marinēšanai izmanto sāli, piparus, citrona un sīpola šķēles, nežēlojot dilles. Viņasprāt, gaļai īpašu svaigumu piedod gurķa šķēlītes, kuras, tāpat kā citronu un sīpolu, liek kārtās.Latvijā gan joprojām populārākās marinādes galvenā sastāvdaļa ir etiķis. Spečuki iesaka ābolu vai vīnogu etiķi. Daudzi ir izmēģinājuši gaļu marinēt kefīrā vai jogurtā, jo īpaši liellopa gaļu, un apgalvo, ka tādā veidā gatavota gaļa ir mīkstāka un sulīgāka. Jāatceras vien, ka, cepot kefīrā izmērcētu gaļu, jāuzmanās, lai tā nepiedeg, jo šādas gaļas grilēšanas laiks ir mazāks.Pretrunīgi viedokļi ir par gaļas marinēšanu skābvīnā. Vieni to pilnīgi noliedz, jo uzskata, ka tā ir vīna izniekošana, kurš faktiski sadeg, nedodot gaļai nekādu īpašu garšu. Savukārt citi stūrgalvīgi marinē vīnā un, cepot gaļu, izmanto arī tās aplaistīšanai. Vistas gaļai izmanto majonēzi, sojas mērci, citronu. Marinādēm vēl pievieno tomātu pastu, sāli, piparus. Lai gaļa noteikti nepiedegtu un saglabātu sulīgumu, iesaka to sajaukt ar olīveļļu. Tā gaļā neiesūcas un nedod nekādu specifisku piegaršu.Zinātāji iesaka šašlikam izmantot gaļu ar speķa piedevu, kas dod ēdienam papildu garšas buķeti. Ja vēlas ēst tīru liesumu, tad gaļai pievieno sagrieztus speķa gabaliņus un uz iesma uzsprauž pamīšus ar liesajiem gabaliem. Speķi pēc tam atdod kaimiņam, kuram tas garšo, vai sunim.Šašliku pasniedz ar svaigiem vai grilētiem dārzeņiem. Populārākā piedeva gaļai ir gabalos sagriezti gurķi un tomāti, kas pārkaisīti ar smalki sakapātām dillēm. Gurķus un tomātus var skābināt ar kādu no garšvielu etiķiem un apslacināt ar olīveļļu.
