Šonedēļ arī Smiltenē uzsniga pirmais sniedziņš. Pateicoties savam bērnam, ik gadu esmu iemācījusies par to priecāties, nevis teikt, ka es mierīgi varētu iztikt bez sniega un aukstuma. Līdz ar sniegu, kaut arī tas ir tik maz un dienas laikā nokust, sirdī sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Teiksiet, par ātru? Vairākus gadus jau esmu sapratusi, ka tieši gaidīšanas un gatavošanās laiks ir pats burvīgākais, kas jāizbauda. Tajā notiek liela rosība, sirdī vienmēr ir cerība un siltuma sajūta. Paši svētki paies tik ātri, ka nespēsim attapties – esam atpakaļ ikdienas skrējienā. Pirms dažām dienām feisbukā kāds no maniem paziņām bija ieteicis brīnišķīgu tekstu. Tas skanēja šādi: “Dārgais Ziemassvētku Vecīti! Neko daudz Tev neprasu, tikai – lai cilvēks, kurš šobrīd lasa, ir laimīgs Jaunajā gadā! P.S. Un lai viņam vienmēr būtu iedvesma!” Man tas likās sirdi sildoši, tāpēc arī ieteicu to tālāk. Nepagāja ne ilgs laiks, līdz viena sieviete zem šī publicētā ieraksta ierakstīja komentāru: “Ļoti jauks novēlējums! Paldies!” Saistībā ar nesenajiem notikumiem Parīzē un neparedzētiem atgadījumiem man apkārt, šogad vairāk kā jebkad aizdomājos, ka ne jau dārgas dāvanas rada lielāko prieku, bet savu mīļo, draugu un līdzcilvēku klātbūtne un veselība. Novērtēt to, kas mums ir šobrīd, vairāk saskatīt labo, atvērt savu sirdi, nebūt nevērīgiem pret dzīves mazajām laimītēm – to es jums novēlu šodien un katru nākamo dienu. Sliktās ziņas diemžēl nekur nepazudīs, bet varbūt tieši tādēļ ir svarīgi atgādināt par labo. Lai ik dienu sirdi silda labas un gaišas domas!
