Sabiedrībā pašlaik valda jaunības un spēka gadu šovinisms, skarbi secina psiholoģe Ilze Āna.
Sabiedrībā pašlaik valda jaunības un spēka gadu šovinisms, skarbi secina psiholoģe Ilze Āna
Tulpes un rozes. Bučas. Pagatavotas vakariņas. Smaids un apskāviens – daļa no Starptautiskās sieviešu dienas atribūtikas, kas gadu gaitā mainījusi vēsturisko nozīmi, piedzīvojusi zelta laikus, knapi vilkusi dzīvību, nu augšāmceļas. Stāsts gan nav par svētkiem, bet to galvenajām varonēm, kam šajā un visās pārējās dienās būtu jāpiedzīvo sajūta – esmu īpaša, mīlēta un skaista. Jā, jā – arī tām, kam laika skaitītājs savā kladītē ievilcis vairāk nekā 40 svītriņu. “Tā ir tikai spēle ar skaitļiem – nekādā gadījumā nevajadzētu uztraukties un baidīties no cipariem,” mudina psiholoģe Ilze Āna. Vai baidāmies? Kompānijas “Dove. ProAge” pētījums, Latvijā aptaujājot vairāk nekā tūkstoti daiļo būtņu virs 40 gadiem, piekrītoši māj ar galvu.
Stereotipu varā
“Pozitīvi pret novecošanu” ir kampaņa, kuru “Dove. ProAge” rīko, lai veicinātu attieksmi pret vecumu – no noraidošas un negatīvas uz pozitīvu un cildinošu –, cenšoties ziņot sievietēm, ka no novecošanas nav jāizvairās par katru cenu, jo tā ir daļa viņu skaistuma. Apsveicami, bet nebūs viegli, jo stereotipu un mūsdienu komercealizācijas celtie mūri ir ļoti biezi. “Sabiedrībā pašlaik valda jaunības un spēka gadu šovinisms. To uztur nevis pieprasījums darba tirgū, bet līdzekļi, kas reklamē ārējo, fizisko, ķermenisko skaistumu, ka šķietamo jaunību spēj nodrošināt kosmētika, plastiskā ķirurģija, uztura piedevas, slaidums un tauku atsūkšana. Metodes no spēka pozīcijām,” atzīst I. Āna, akcentējot, ka svarīgākais nav ārēji redzamais.
“Dzīve ir progresējošs attīstības process, bet tāda nav fiziskā, ķermeniskā attīstība. Tā, sasniegusi pilnbriedu, slīd uz leju. To zina visi, tāpēc runājam par novecošanu, veselības problēmām, krunciņām un izmainītu ķermeņa uzbūvi. “Knifs” slēpjas garīgajā attīstībā, kas ir galvenā un nekādi nav saistīta ar iegūto izglītību. Jo vairāk gadu, jo vairāk iespēju kļūt pilnīgākam. Šajā procesā nav nobeiguma! Patiesais, viedais skaistums slēpjas iekšienē,” pārliecināta psiholoģe, norādot, ka tas noteikti parādīsies arī uz āru. Neticiet? Pavērojiet sevi spogulī, piedzīvojot dažādus dvēseles noskaņojumus!
Zoss ar pelikāna knābi
Kā apzināties savu skaistumu un pievilcību? Pirkt jaunus tērpus, mainīt matu griezumu vai veikt plastiskas korekcijas? Turklāt sabiedrībā stingri iesakņojies skaistuma etalons, kas nosaka, cik centimetru kurā vietā jābūt. Vai pārtaisoties pēc vienādas “šnites” sieviete sev patiks? Kas vispār ir skaists? Grezna pils vai eleganta guļbūve? “Man prātā nāk pasaka par zosi, kas izgāja dārzā un konstatēja, ka vēlas gulbja kaklu, pelikāna knābi un stārķa kājas. Beigās tāds kroplis vien iznāca, kuru lapsa nokoda, jo zoss nevarēja ne palidot, ne paiet, ne pabļaut. Bez šīm pārmaiņām viņa, iespējams, būtu izdzīvojusi un dzīvotu laimīga, tomēr nejutās droša, novērtēta un laimīga,” stāsta Ilze.
Sajūta ir tā, kas visu nosaka. Lai kā līdzcilvēki runās, teiks un rakstīs plakātus, ka esi skaista un mīlēta, just var tikai pati, un Latvijas daiļajām būtnēm tā pietrūkst. Brazīlijā 73 procenti sieviešu pēc 50 gadu vecuma atzinušas, ka jūtas skaistas. Mūsu valstī šo sajūtu atpazīst tikai deviņi procenti, vairāk identificējot sevi kā labsirdīgas, mīlētas, dzīvespriecīgas un aktīvas. “Sievietei svarīgi atzīt, ka viņa ir mīlēta un skaista. Šie vārdi nav tik bieži sastopami mūsu ikdienas leksikā. Kad pēdējo reizi to teicām savām meitām vai kolēģēm? To nevajag gaidīt tikai no vīriešiem,” pārliecināta I.Āna.
“Vecums nav nekāda nelaime un šķērslis, un 40 gadi nav nekāda krīze. Psiholoģijā šis vecums vispār nefigurē – tas nav nekas īpašs. Ja runājam par krīzēm, pēdējā risinās pusaudža vecumā, un diemžēl daudzi tajā arī iestrēgst. Pusmūžā mediķi varētu akcentēt hormonālās un ķermeniskās izmaiņas, bet tas ir tikai pieņēmums, ka dzīve pēc 40 gadiem ir citāda. Svarīga ir attieksme pret novecošanu. Cilvēka mūža ilgums kļūst garāks, un mēs vairs nezinām, ko ar to iesākt. Gribas turēties līdzi tempam,” teic psiholoģe, novēlot ikvienai daiļajai būtnei atļauties būt īpašai, neslēpt, bet parādīt to, piedzīvot vienīgo, brīnišķīgo dzīvi, piepildīt to ar mīlestību, justies mīlētai un uzdrīkstēties to atzīt!
***
Labākie gadi
Sievietes Latvijā domā, ka, pēc sabiedrības uzskatiem, viņas visskaistākās esot aptuveni 32 gadu vecumā. Viņas pašas tā jutušās 35 gadu vecumā.
Lietuvā sievietes visskaistākās un pievilcīgākās šķiet aptuveni 37 gadu vecumā, Igaunijā – 40 gadu vecumā.
Sievietes Baltijas valstīs ļoti reti sevi raksturo kā daļu no vecākās paaudzes (vidēji tikai divi procenti).
***
Atšķirīgas sajūtas
Skaistas jūtas 73 procenti brazīliešu vecumā pēc 50 gadiem. Baltijas valstīs šo sajūtu visvairāk atpazīst lietuvietes – 17 procentu, kā arī igaunietes, kuras nav precējušās – 18 procentu.
Kā visseksīgākās sevi uzskata brazīlietes (56 procenti). Baltijā – lietuvietes (20 procentu), īpaši tās, kurām ir augsti ienākumi un kas ir precējušās vai dzīvo kopā ar partneri. Igaunijā un Latvijā visseksīgākās jūtas sievietes pēc 40, kas ir šķīrušās.
Vismīlētākās jūtas amerikānietes (95 procenti), tām seko kanādietes un itālietes. Baltijā – 45 procenti lietuviešu, tikpat igauņu daiļās būtnes un tikai 29 procenti latviešu.
Vienlīdz laimīgas jūtas amerikānietes, kanādietes, vācietes un japānietes. Latvijā – 20 procenti precēto sieviešu, bet Igaunijā – 24 procenti šķirto.
Pašpārliecinātākās sievietes dzīvo Brazīlijā (94 procenti) un Vācijā (93 procenti). Lietuvā tā jūtas 40 procenti daiļā dzimuma, kurām ir augstākā izglītība un lieli ienākumi.
