Igaunijas Republikas prezidents vizītes laikā Valgā akcentēja Šengenas līguma nozīmi Valgas un Valkas reģiona kopīgā attīstībā.
Igaunijas Republikas prezidents vizītes laikā Valgā akcentēja Šengenas līguma nozīmi Valgas un Valkas reģiona kopīgā attīstībā.
3. un 4. oktobrī Valgas apriņķī viesojās Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess ar kundzi Evelinu Ilvesu. “Saistībā ar Igaunijas un Latvijas iespējamo pievienošanos Šengenas līgumam un Valgas – Valkas reģiona vistiešāko saistību ar to, kā viena no nozīmīgākajām vizītēm tika uzskatīta tikšanās ceturtdien lielajā robežpārejas punktā Rūjienas ielā, kur pie apaļā galda Igaunijas valsts augstākā amatpersona tikās ar Valgas apriņķa un pilsētas vadību, robežsardzes, policijas, muitas un ieņēmumu dienesta darbiniekiem,” informē Valgas – Valkas kopējā sekretariāta vadītāja Anita Tannenberga.
Valgas apriņķa ārējo sakaru speciālists Rainers Kūtma veica vispārīgu apkopojumu par pārrobežu sadarbības jautājumiem, kopīgiem projektiem, kā arī izklāstīja esošās problēmas attiecībā uz iedzīvotāju brīvu kustību un darba iespējām. Noslēgumā viņš izteica cerību, ka pēc fizisko robežu atvēršanas būs vienkāršāk atrisināt daudzus Valgai un Valkai nozīmīgus jautājumus. Pārrunas pie apaļā galda turpināja Valgas policijas, robežsardzes, kā arī muitas un ieņēmumu dienesta vadītāji, kuri pastāstīja Valsts prezidentam par labi izveidojušos sadarbību ar Valkas operatīvajiem dienestiem, par kopīgajiem reidiem, sadarbības līgumiem un nākotnes perspektīvām šajā jomā. Valgas un Valkas pilsētu pašvaldības pārstāvēja Valgas mērs Ivars Unts un A. Tannenberga, kura akcentēja ne tikai valsts fizisko robežu, bet arī dažādu emocionālo, komunicēšanās robežu un valodas barjeru noārdīšanas nepieciešamību. Viņa īsumā pastāstīja par nesen noslēgušos projektu “Valga – Valka:1 pilsēta 2 valstis” un tā galveno iedeju – likvidēt jebkādus šķēršļus starp abām pilsētām. Valgas mērs I. Unts izteicās, ka pilsētu kopēja sekretariāta izveide ir viens no pasākumiem, kas skaidri norāda uz dvīņu pilsētas kopīgas attīstības nepieciešamību un atklāja vēlmi turpmāk arvien aktivizēt un veicināt mūsu pilsētas līdzāspastāvēšanu kā vienu pilsētu divās valstīs bez robežām.
Tikšanās noslēgumā Igaunijas Republikas prezidents sacīja, ka, viņaprāt, Latvija teritoriāli, vēsturiski un arī mentāli ir vistuvākā valsts Igaunijai, kurā līdz šim esošā situācija, norises un attīstības virzieni ir līdzīgi, bet jo īpaši Valgas un Valkas gadījumā. Prezidents uzsvēra, ka, ja līdz šim daudzos bija sajūta, ka pierobežas teritorijas ir valsts maliene, tad pēc pievienošanās Šengenas līgumam šai sajūtai vajadzētu pilnībā izzust un pēc 21. decembra, kad Igaunijā un Latvijā būs brīva personu un preču kustība, ikviens, tai skaitā Valgas un Valkas pierobežas reģions, būs visas Eiropas Savienības iekšējā teritorija. Tomēr, runājot par turpmāko drošību, valsts galva uzsvēra, ka, neraugoties uz iekšējo valsts robežu pazušanu, arī turpmāk abu valsts policiju, robežsardzes, muitas un ieņēmumu dienestu kopīgi iesāktais sadarbības ceļš jāturpina vēl ciešāk nekā līdz šim. Atbildot uz Valgas apriņķa amatpersonu jautājumu par turpmāko robežpārejas punktā esošās ēkas likteni, prezidents vērsa uzmanību, ka arī pēc robežkontroles pārtraukšanas uz Igaunijas – Latvijas robežas jāsaglabā gatavība jebkurā brīdī to atjaunot, kā tas dažās Eiropas Savienības valstīs jau noticis, tādēļ pagaidām par lielās ēkas demontēšanu vēl pāragri runāt.
